Bites ved uz kaimiņu pagastu
Kārsavas novada bioloģiskās zemnieku saimniecības "Kramiņi" saimnieks Rolands Zelčs ar biškopību nodarbojas ne pirmo gadu desmitu, pārzina gan bišu dzīvesveidu, gan slimības. Aizvadīto gadu viņš raksturo kā bitēm labvēlīgu. Bijusi laba medus raža, tātad arī konkurence medus tirgū ir lielāka. Pašlaik Zelča 80 bišu saimes atrodas 40 kilometru attālumā no mājām.
"Agrāk bites atradās tuvāk mājām, taču sakarā ar to, ka konvenciālā lauksaimniecība plešas plašumā, visi tīrumi, kas agrāk bija pļavas un ganības, tiek aparti, un ganību bitēm paliek aizvien mazāk. Mums ir bioloģiskā saimniecība, un tas nozīmē, ka pastāv tāda prasība, ka trīs kilometru rādiusā no bišu dravas nedrīkst būt konvenciālie lauksaimnieki. Es to nevaru nodrošināt un esmu spiests bitītes vest kaut kur uz kaimiņu pagastu vai pat kaimiņu novadu," atzina Zelčs.
Lai arī saimnieks atzīst, ka paša bišu dravai ar graudaugu un rapša sējumu miglošanas sekām nav nācies saskarties, viņu uztrauc, ka bioloģisko medu ir aizvien grūtāk nodrošināt.
"Izskatās, ka zemnieki nepārkāpj miglošanas noteikumus, miglo vēlu vakarā vai pa nakti, bet tāpat tās atliekvielas uz augiem paliek un bite nākošajā dienā lido, un tāpat tur kaut kas tiek ienests bišu stropā un medū. Bitēm arī tas kaitē, tāpēc daļa bišu iet bojā. Mūsu Latgales pusē tas varbūt nav tik izteikts, bet pa Zemgales pusi, tur ir diezgan nopietni. Tur pat bija tiesas prāva pret dāņu zemnieku un bitenieks vinnēja tiesā," stāstīja biškopis.
Bioloģiskais lauksaimnieks Zelčs pārliecināts, ka gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē bites un citus apputeksnētājus apdraud gan klimata pārmaiņas, gan cilvēka darbība, tostarp arī pesticīdu pielietošana.
"Daudzi cilvēki varbūt nezina, ka tagad ir izveidota Eiropas pilsoņu iniciatīvas grupa "Glābiet bites un lauksaimniekus". Tas nozīmē, ka tagad tiks vākti paraksti, lai samazinātu pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, bet ar 2035. gadu plāno vispār aizliegt to pielietošanu. Es nezinu, kā tas izdosies. Tas būs ļoti grūti. Grūta cīņa būs," sprieda biškopis.
Lauksaimnieki un biškopji mēdz sadarboties
Savukārt agronoms, konsultants Rūdis Romānovs, kurš ilgu laiku strādājis Valsts augu aizsardzības dienestā, ir pārliecināts, ka situācija nav tik dramatiska un vismaz Latvijā bites šobrīd nav apdraudētas, jo konvencionālā lauksaimniecība tiek kontrolēta.
"Bitēm ir kaitīgi insekticīdi, uz to marķējuma tas ir rakstīts. Ar katru gadu Eiropas Savienības komitejās aizvien vairāk svītro tos līdzekļus no reģistra. Notiek to darbīgo vielu izvērtēšana – vai tās nav vai ir kaitīgas. Ja pastāv kaut vai mazākās aizdomas, tā viela tiek svītrota no augu aizsardzības reģistra un lauksaimnieks to nepielieto," stāstīja Romanovs. "Jebkurus insekticīdus, kas ir bitēm kaitīgi, nepieciešams miglot no plkst. 22. vakarā līdz plkst. 6 rītā. Un to lauksaimnieki strikti ievēro.
Jo sekas ir pēc tam ne tikai lauksaimniekam, bet arī biškopim. Lauksaimniekam tas ir ne tikai administratīvais sods un iekļūšana melnajā sarakstā, bet arī krietni Eiropas maksājumu samazinājumi."
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka, sadarbojoties un produktīvi komunicējot, lauksaimnieki un bitenieki var panākt kompromisu, un konvencionālā lauksaimniecība nebūt nav tas galvenais faktors, kas ietekmē bites un citus apputeksnētājus.
"Mums ir ļoti daudz labu piemēru, kur lauksaimnieki sadarbojas ar biškopjiem un tiek iegūts rapša medus, griķu medus. Zālāju sēklu audzētāji sadarbojas, piemēram, lai veiksmīgāk varētu apputeksnēt sarkano āboliņu un iegūt lielāku āboliņa sēklu ražu. Tā kooperācija ir bijusi un arī būs," teica Trons.
Lauksaimniecības pesticīdi, klimata pārmaiņas, urbanizācija – tas viss daudzviet Eiropā ir novedis bišu pastāvēšanu līdz kritiskajai robežai, un bez politiskas rīcības bišu samazināšanos būs gandrīz neiespējami apturēt. EP deputāti aicina EK pastiprināt ES apputeksnētāju iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai.
