Viņasprāt, Latvijas valdības reakcija ir pārlieku nomierinoša. Pats fakts, ka sankcijas vispār tiek ieviestas, jau rada nemieru. „Nevajag mānīt cilvēkus un teikt, ka viss būs kārtībā. (..) Vajag mobilizēt sabiedrību, tā kā to dara Krievija. Ja nebūs tik slikti, tad tas nenāks par sliktu, jo mobilizācija nenāks par sliktu,” teica Karnīte.
Krievija šīm sankcijām ir sagatavojusies ļoti labi un, visticamāk, jau iepriekš bija paredzējusi šādu Eiropas Savienības (ES) attieksmi. „Krievijas vadītājs nevar atkāpties. To negrasās darīt arī Eiropas vadītāji. (..) Situācijas nopietnību, manuprāt, nevajadzētu nenovērtēt,” pauda Karnīte.
Arī Latvijas uzņēmumiem bija jābūt gataviem uz sankcijām, jo šis „nav zibens no skaidrām debesīm”. Tomēr vienlaikus ir pamats bažām. Piemēram, runas par tirgus pārorientēšanos, viņasprāt, ir pārāk optimistiskas. Ja jau 24 gadu laikā neizdevās apgūt ārvalstu tirgus tik ļoti, cik vajadzētu, tad nav pamats domāt, ka tagad tas pēkšņi notiks.
Viņasprāt, vienīgais veids, kā valdība var palīdzēt uzņēmējiem, ir aktīvi cīnīties par ārējiem tirgiem. Diemžēl, Krievijas rīcība un politika atkal ir parādījusi, ka ar to nevar rēķināties kā labu tirgu. Tas ir skumji, jo Krievijas tirgus pēc būtības ir piemērots Latvijai. „Tas ir skumji, ka no tā ir jāatsakās,” secināja Karnīte.
Jau ziņots, ka Krievija ceturtdien ieviesa pārtikas produkcijas embargo no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām amatpersonām un uzņēmējiem, kas Rietumus apsūdzēja kara musināšanā pret Ukrainu un kas ir tuvi Krievijas elitei vai arī atrodas tajā. Sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas uzņēmumiem.
Rietumi sankcijas ieviesa, nosodot Krievijas rīcību - Krimas aneksiju, atbalstu promaskaviskajiem spēkiem Ukrainas austrumos un radīto drošības apdraudējumu visā Austrumeiropā un Rietumeiropā.
