Kariņš iesniedzis parlamentam ziņojums par Ministru kabineta paveikto un iecerēto. Uzrunā Saeimai viņš norādīja uz nepieciešamību attīstīt ekonomiku: “Kā panāksim to vēlamo labklājības līmeni, kas tuvinās Ziemeļvalstīm? Es uzskatu, ka mēs to varam darīt un sasniegt caur viedo reindustrializāciju.”
Kariņš vērtēja, ka jau pašlaik Latvijā ir eksportspējīga industrija, un tā Covid-19 krīzes laikā “tur valsti”, kamēr ir daļēji slēgta tirdzniecība un ēdināšanas sektors. Eksportējošo uzņēmumu saraksts esot garš, bet ne pietiekami, lai kopējo ekonomiku paceltu pietiekami augstu. “Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm Eiropā, tad ražošana kā procents no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijā ir 30. vietā no 40 Eiropas valstīm,” sacīja premjers.
Premjers norādīja uz izstrādāto un valdībā apstiprināto nacionālo industrializācijas politiku (NIP). Rūpniecībā pašlaik nav ļoti laba aina – tā nav pietiekami produktīva, atzina valdības vadītājs. “Ja mēs gribam, lai mūsu industrija ceļ vidējo algu, tad, protams, industrijā jābūt virs vidējā. Diemžēl, ļoti daudz kur tā nav. (..) Lielais vairums nav pietiekami tehnoloģiski attīstīti, un algas tur ir zemas, un cilvēku prasmes un prasības ir zemas,” sacīja politiķis.
Savukārt tās industrijas, kur algas ir virs valsts vidējā līmeņa, ir tehnoloģiski attīstītas un prasa augsti izglītotu darbaspēku. “Te mums ir, kur augt,” viņš piebilda.
Viens no avotiem industrijas attīstīšanai ir Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms. “Mēs valdībā un kopā ar koalīcijas un sociālajiem partneriem vienreiz esam izstrādājuši šī mehānisma redzējumu. Kolēģi, es uzskatu, ka šis projekts ir uzlabojams,” sacīja Kariņš.
Viņaprāt, šis redzējums jāpārskata un jāsalāgo ar nacionālo industrializācijas politiku: “Mums vajag vēlreiz iziet cauri un vēlreiz skatīt, vai tajās pozīcijās, ko esam paredzējuši finansēt, rezultāts būs reindustrializācija vai nebūs reindustrializācija. Ja nebūs, mums tā pozīcija būtu jāsvītro. (..) Tur ir iespēja to uzlabot un izmantot šo naudu, lai kalpotu mūsu lielajam mērķim.”
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts. Finanšu ministrija atzina, ka šis plāns būs pamatīgi jāpapildina.
