Premjerministrs norādīja, ka farmācijas industrija Latvijā ir spējīga, gatava un “gribīga” attīstīt vakcīnu ražotni kā nākamo posmu kopējā vakcinācijas plānā.
Kariņš atzina, ka ideja par vakcīnu ražotni joprojām ir nesena, tomēr tā sakrīt ar Nacionālā attīstības plāna mērķiem, kā arī nacionālā industrializācijas plāna mērķiem. Viņaprāt, tieši šāds rūpniecības attīstības virziens būtu vēlams.
Premjers pauda, ka vislabākais veids, kā valsts var iesaistīties šādas ieceres īstenošanā, ir ar finanšu instrumentu izmantošanu. Kariņš atklāja, ka šobrīd arī tiek izskatīta iespēja piešķirt līdzekļus šai iniciatīvai no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda. Kariņš norādīja, ka arī Eiropas līmenī Latvija ir saņēmusi atbalstu vakcīnu ražošanai, bet pirmais solis būtu jāsper farmācijas industrijai.
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits atzīmēja, ka Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai ražotu vakcīnas. Viņš norādīja, ka tagad ir pieprasījums pēc vakcīnām un tas būs arī pēc Covid-19, kā arī “Latvijā ir ļoti laba bāze un farmaceitiskās rūpnīcas”, tādēļ valdībai vajadzētu domāt, kā to virzīt uz priekšu.
KONTEKSTS:
Šī gada februāra beigās visas Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par iespējām ražot Covid-19 vakcīnas. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek uzlūkota kā Ziemeļeiropas reģions. Bez Latvijas iniciatīvu iesaistīties vakcīnu ražošanā izrādījusi arī Somija.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Covid-19 vakcīnu ražošanas procesā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra gan atzina, ka vakcīnu ražošana Latvijā nebūs vienkārša un ir saistīta ar ilgtermiņa domāšanu.
Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā iepriekš pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji – “Grindeks”, “Olainfarm” un “Pharmidea”, kas esot gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
