Labrīt

Oļegs Burovs: Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas šobrīd ir labākais variants

Labrīt

Rīgā viesojas Pedro Eustāšs - izcils pūšaminstrumentu meistars

Kariņš: Ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības naudas visiem būs mazāk

Kariņš: Sarunas par ES daudzgadu budžetu virzās ļoti lēni

Diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu virzās uz priekšu ļoti gausi. Tā intervijā Latvijas Radio no Briseles izteicās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Pirmdien, 3. februārī, Kariņš tikās ar Eiropadomes vadītāju Šarlu Mišelu, kurš vada budžeta sarunas. Savukārt 20. februārī gaidāma šim jautājumam veltīta sanāksme, kurā pulcēsies dalībvalstu līderi.

Latvijas premjers atzina, ka līdz vienošanās sasniegšanai pašlaik vēl ir gana tālu: “Ir jāvienojas par divām lietām. Viens – cik liels būs Eiropas Savienības budžets. Tad, kad vienojas, cik liels tas ir, [tad jārunā], kā vislabāk naudu sadalīt starp Eiropas Savienības valstīm. Mēs vēl neesam vienojušās par pirmo.”

Sarunas ir ļoti sarežģītas un virzās lēni, jo ir ļoti daudz nezināmo un mainīgo, atzina Kariņš.

“Tagad viens otrs skaļi nopozicionējas pirms tam, bet tas ir process.

Mani uztrauc tikai viena lieta, ka nejūt, ka tas process īpaši virzās uz priekšu. Tā ir mana rūpe.

Jo tas, par ko mēs šobrīd runājam, ir tas pats, par ko mēs runājām oktobra mēnesī,” sacīja politiķis.

Kariņš arī neslēpa, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības naudas visiem būs mazāk. Tādēļ ir īpaši nozīmīgi to gudri ieguldīt. “Mums lielais jautājums nav, cik mēs naudas dabūjam, bet cik gudri to ieguldām. Jo mēs varētu pat ar krietni mazāku naudu sasniegt tikpat lielu vai labāku rezultātu ar vienu nosacījumu – pašiem ir gudri jāiegulda,” piebilda Kariņš.

KONTEKSTS:

ES budžetā, kas paredzēts no 2014. gada līdz 2020. gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro. Nākamajā periodā šī summa varētu būt no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro. Turpmāk pieaugs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai - no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.

EK gan piedāvā samazināt kopējo kohēzijas līdzekļu apjomu par 10%. Taču 15 ES valstis, tostarp arī Latvija, prasa krasi nemazināt kohēzijas finansējumu.

Valstu pozīcijas joprojām būtiski atšķiras. Tāpēc sarunās svarīgas būs valstu spējas noturēt savas pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti