Kariņš par nākamā gada budžetu: Laba fiziskā forma nozīmē atteikšanos no kūku ēšanas

Ja gribi būt labā fiziskā formā, tas prasa grūtu un neatlaidīgu darbu - jāatsakās no kūkām un jāsāk veselīgi ēst, uzrunājot Saeimas deputātus trešdiena, 30.oktobrī, sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Saeima trešdien, 30. oktobrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā skata nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Uzrunājot deputātus, Kariņš pauda, ka Latvijas vispārīgais mērķis ir ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšana. "Kas ir noticis pēdējos gandrīz 30 gados? Pirmais posms - mūsu valsts atguva savu neatkarību. Trešais posms bija pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Tagad turpinās nākamie posmi, administratīvi teritoriālā reforma.  Šī reforma ir gadiem ilgi nepieciešama. Mums gadiem ilgi bijušas pašvaldības ap 1000 iedzīvotājiem un Rīga. Šīs pašvaldības nenoliedzami ir kulturāli liela bagātība, bet kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, ne visas ir spējušas to nodrošināt. Ja nesakārtojam pašvaldības, mēs nevarēsim sakārtot veselības aprūpi un izglītības sistēmu. Es gribētu būt labākā formā. Tas skan populāri un labi. Ja gribi būt labā formā, tas prasīs grūtu, neatlaidīgu darbu. Jāatsakās no kūkām, jāsāk veselīgi ēst un jāiet uz zāli, jākāpj un jākustas. Tas ir tas, ko mēs kā valdība darām. Ja mēs gribam, mēs sakārtosim izglītības sistēmu, bet tas prasīs darbu un laiku," teica Kariņš.

Premjers norādīja, ka, salīdzinot ar ziemeļu  kaimiņiem igauņiem, var redzēt, ka Latvijā tiek ieguldīts vairāk. "Jautājums - kā tas var būt? Mēs ieguldām vairāk nekā igauņi, bet efektivitāte mums ir zemāka. Igauņiem ir veiktas reformas," uzsvēra Kariņš. "Ir tādi, kuri sola Dieva brīnumus. Es tāds neesmu un nebūšu. Manā vadībā valdība turpinās to, ko mēs esam jau sākuši - izstrādāt skaidru rīcības plānu un to īstenot," teica Kariņš.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi solīja protesta akcijas.

Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti