Dienas ziņas

Zviedrija izbeidz Ū. Palmes slepkavības izmeklēšanu

Dienas ziņas

Kalnciemā plāno nākamgad sākt akumulatoru pārstrādi

Covid-19 spilgti izgaismo nodokļu sistēmas nepilnības

Kariņš: Nodokļu sistēmai jākļūst taisnīgākai, un izmaiņām būtu jāstājas spēkā 2021.gadā

Nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai, un izmaiņām tajā būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Iespējamās izmaiņas nodokļu sistēmā bija viens no premjera un centrālās bankas prezidenta sarunas tematiem.

Kariņš norādīja, ka valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei", kurā bija ietverts plašs pārskats par to, kādu ietekmi atstātu izmaiņas atsevišķos nodokļos.

Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban Latvija ir izbeigusi ar Covid-19 pandēmiju iepriekš izsludināto ārkārtējo situāciju un koalīcijas partijas pastiprināti pievērš uzmanību nodokļu sistēmas izmaiņām.

Viņš arī izteica cerību, ka ar koalīcijas partneriem izdosies vienoties par taisnīgāku un ilgtspējīgāku nodokļu sistēmu, jo Covid-19 krīze parādīja alternatīvo nodokļu režīmu trūkumu.

"Rezultāts būs atkarīgs no tā, vai piecas partijas būs gatavas vienoties par jebkādām izmaiņām. Domas ir dažādas, tāpēc strādājam," teica Ministru prezidents, piebilstot, ka nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā no 2021.gada 1.janvāra, bet ar nosacījumu, ka uzņēmumi un sabiedrība par šī izmaiņām ir informētas savlaicīgi.

Covid-19 radītā krīze spilgti izgaismojusi nepilnības esošajā nodokļu režīmā. Kariņš ir pārliecināts, ka nodokļu sistēmai jākļūst taisnīgākai. Patlaban divas trešdaļas iedzīvotāju nodokļus maksā pilnā apmērā, bet viena trešdaļa tos maksā godīgi, bet proporcionāli krietni mazāk. Taču krīzes laikā atbalsts bija pieejams visiem neatkarīgi no tā, vai persona ir pašnodarbinātais, mikrouzņēmuma nodokļu režīmā nodarbinātais vai autoratlīdzību saņēmējs.

"Proti, ja cilvēki reizēm saka, ka es jau no valsts neko nesagaidu, tad, izrādās, ka diemžēl mēs visi kaut kad sagaidām. Īpaši, ja uznāk krīze, tad visi sagaida atbalstu. Un tie, kuri visu ir iemaksājuši sociālajā budžetā un maksā nodokļus standarta režīmā, tad viņiem ir bijis salīdzinoši viegli piekļūt dīkstāves pabalstiem, bet tie, kas ir alternatīvajos režīmos, izrādās, ka viņi faktiski nav sevi apdrošinājuši," norādīja Kariņš.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka izmaiņas nodokļos nedrīkst aizmirst, jo Covid-19 krīze iezīmēja šī temata aktualitāti.

Kazāks norādīja uz patlaban spēkā esošajiem atvieglotajiem nodokļu režīmiem, kas neapdrošina iedzīvotājus pret iespējamām krīzēm, kā arī apdraud pensijas vecuma ienākumus.

Pēc centrālās bankas prezidenta minētā, "labākā izvēle" nodokļu sistēmas izmaiņās būtu domāt par darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nevis par patēriņa nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu.

Ekonomikas zemākais punkts jau aiz muguras, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņš arī prognozē, ka līdz ekonomikas izaugsmei tādā līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19, vēl tāls ceļš ejams - pirms krīzes līmenī ekonomika, visticamāk, atgriezīsies tikai pēc pusotra gada. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijas ekonomiku Covid-19 skāris mazāk.

"Mēs domājam, ka šis ceturksnis ir tas zemākais punkts, un, līdz ar ierobežojumu atbrīvošanu, ekonomika pamazām sāks augt. Ja nebūs otro viļņu būtisku vīrusa izplatībā, tad jau šogad mēs redzēsim ekonomikas atgūšanos, bet pirms krīzes līmenī, visticamāk, mēs atgriezīsimies tikai 2022. gadā," norādīja Kazāks.

KONTEKSTS:

Valdība šā gada 25.februārī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei", kurā bija ietverti valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.

Valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro, bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti