Ne tikai Baltijas valstīm, bet visiem Rietumu pasaulē par Krieviju vairs nav nekādu ilūziju. Tas nozīmē, ka jāturpina stiprināt Latvijas un austrumu flanga drošība un sabiedrības vienotība, kā arī jāpārorientē ekonomika.
“Valstij būs jāsekmē šī pārorientācija. Arī enerģētikas neatkarības jautājumi ir tagad dienaskārtībā. Tā kā tas viss prasa no mums, no mūsu sabiedrības lielu sasprindzināšanos, lai mēs ar šo jauno ģeopolitisko situāciju tiktu galā,” sacīja Levits.
Premjers solīja, ka valdība gādās par atbalsta mehānismu konkrētām iedzīvotāju grupām: “Nevienai valstij nav un nebūs tādas naudas, lai atlīdzinātu visu šī kara cenu pieaugumu. Bet mēs palīdzēsim un turpināsim mērķēti palīdzēt tiem, kuriem mēs to jau darām.”
Viņš atgādināja par valsts atbalstu energocenu krīzē, kas sākās vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. “Kā atgādinājums – mēs jau ar vairāk nekā 1% no mūsu iekšzemes kopprodukta 450 miljonu eiro apjomā atbalstām visus energopatērētājus, tātad gan elektrība, gan apkure. Bet tad, kad šis atbalsts beigsies, mēs izstrādāsim vietā tālāku atbalstu, kurš būtu vēl mērķētāks nekā tas, kas līdz šim ir bijis, bet visu mēs nevarēsim.”
Kariņš arī norādīja, ka būs jāsadzīvo ar lielāku cenu pieaugumu, nekā tas ir ierasts, bet tā vēl nav traģēdija. Mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir pa spēkam pārdzīvot šīs sekas, sacīja premjers.
Pēc premjera prognozēm, tuvāko 10 gadu laikā nebūs cerību uz Krievijas tirgus atjaunošanos, un tas jāņem vērā uzņēmējiem. Savukārt iedzīvotājiem jāizmanto Eiropas jau tagad pieejamie fondi granulu apkures katlu un saules bateriju uzstādīšanai.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā raisījis lavīnu ar sankcijām pret agresoru. Sankcijas steidz piemērot gan rietumvalstu valdības, gan arī privātas kompānijas, apturot vai atsakoties no sadarbības ar Krieviju.
Sankcijas sāk ietekmēt Krievijas iedzīvotāju ikdienu. Vienlaikus sagaidāms, ka šī nestabilitāte ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, inflāciju padarot ilgāku un noturīgāku.
