To politiķis pauda pēc žurnālistu uzdotā jautājuma par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) noslēgto memorandu saistībā ar rīcību ekonomikas atbalstīšanā.
"Latvijā jau ir ceturtais vislielākais budžeta deficīts ES - neskatoties uz to, uzskatu, ka mums ir jāturpina ieguldīt tā, lai varētu stimulēt savu ekonomiku," pauda premjers.
Kariņš akcentēja, ka jau ir pieņemti lēmumi par 950 miljonu eiro lieliem papildu izdevumiem ekonomikas sildīšanai, tajā skaitā pabalstiem. Šajā summā netiek rēķināts tekošais budžeta deficīts, kas veidosies no iepriekš plānotajiem ieņēmumiem, kas valsts budžetā krīzes dēļ tomēr neienāks, izrietēja no Ministru prezidenta teiktā.
Valdības vadītājs norādīja, ka dīkstāves pabalsti ir palīdzējuši 40 000 iedzīvotāju nekļūt par bezdarbniekiem. Reizē Kariņš norādīja, ka dīkstāves pabalsti vēl būs jāpārveido.
Premjers arī vērsa uzmanību, ka būs vairākas nozares, kuras ilgi neatgūsies un kur tuvākajā laikā nav gaidāma darbinieku atgriešanās. Līdz ar to būs nepieciešams palīdzēt iegūt jaunu izglītību jeb pārizglītoties tiem darbiniekiem, kuriem ilgu laiku nebūs iespēju strādāt tūrisma un ēdināšanas jomā, pauda Kariņš.
Komentējot VL-TB/LNNK un JKP vienošanos, premjers nosacīti pozitīvi vērtēja politiķu nākšanu klajā ar saviem ierosinājumiem. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz ieņēmumu samazināšanos, valsts budžets netiek samazināts, bet tieši pretēji - notiek līdzekļu piešķiršana ekonomikas sildīšanai.
Kariņš akcentēja, ka valdība jau ir pierādījusi savu spēju vienoties attiecībā uz risinājumiem krīzes apstākļos.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK un JKP parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par līdzīgu redzējumu Latvijas efektīvākai izejai no Covid-19 krīzes, kas tostarp paredz valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšanu.
Akcentējot, ka krīzes apstākļos Latvija par saviem cilvēkiem un valsts ekonomiku konkurē ar citām Eiropas valstīm, memorandā kā būtiskākais izcelts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas īstenojams, pārskatot valsts fiskālo politiku.
Saprašanās memorandā izcelti četri būtiskākie akcenti - valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšana, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā, daudzveidīgu un mērķtiecīgu atbalsta instrumentu nodrošināšana arī pēc krīzes iedzīvotājiem un uzņēmumiem, publiskā pasūtījuma nodrošināšana, kas dod darbu un ienākumus visā Latvijā, kompleksu pasākumu īstenošana būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļu mazināšanai.
