Lai gan visu Eiropas Savienības valstu līderi piekrīt, ka ir nepieciešams spēcīgs ekonomikas atlabšanas plāns, viedokļi par to, kādam īsti tam jābūt joprojām pamatīgi atšķiras. Tādēļ 27 valstu līderu samitā strīdi būs gan par to, cik lielam jābūt atlabšanas programmas apjomam, gan par to, kā to sadalīt. Svarīgs jautājums būs arī likuma varas principu ievērošanas sasaiste ar pieeju naudai.
„Ja ir iespēja, šī ir tā iespēja. Mūsu ekonomikai galvenais ir skaidrība. Mums ir daudz labāk vienošanās šodien nekā atlikts lēmums uz vēl kādām nedēļām.
Bet tas protams nav tikai no mums atkarīgs. Tas ir atkarīgs no 27 valstīm. Nekad nav bijis viegli, šoreiz nebūs vieglāk,” sacīja Kariņš.
Baltijas valstīm ir būtiski panākt pietiekamu finansējumu lauksaimniekiem, kohēzijas fondu projektiem un dzelzceļa līnijai „Rail Baltica”. Savukārt atlabšanas fonda sadalījums, no kura Latvijai sākotnēji tika piedāvāti 2,9 miljardi eiro, visticamāk, būtiski mainīsies.
„Nav runa par to, kur mēs esam gatavi piekāpties. Mums ir ļoti svarīgas tās zināmās Eiropas programmas: kohēzija, lauksaimniecība. Mums ir ļoti svarīgi, ka šīs programmas turpinātos. Mēs protam šos fondus izmantot. Šie fondi ir ļoti svarīgi kopā ar mūsu reformām, lai mēs varētu attīstīties. Ja mēs varam nodrošināt, ka šīs programmas turpinātos, tas jau būtu pamatu pamats. Un par visu pārējo mēs esam atvērti sarunām,” stāstīja Kariņš.
Savu veto sarunām draud uzlikt Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns. Nīderlandes premjers Marks Rute sacīja, ka iespēja vienoties ir zem 50%. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele atteicās prognozēt, vai šoreiz izdosies rast kopsaucēju. Tādēļ ir iespējams, ka diskusijas Eiropadomē var ieilgt līdz pat svētdienai vai beigties jau sestdien no rīta.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi ES dalībvalstu līderi atkal tiekas klātienē, lai mēģinātu atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām.
Eiropas Komisija piedāvā ekonomikas atjaunošanas fonda naudu dalīt šādi: 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi eiro aizdevumos. Šī nauda tiktu aizņemta starptautiskajos tirgos, un pirmos reizi tiktu veidots kopīgs ES parāds, ko vajadzēs atdot visiem kopā.
