Nepieciešamo finansējumu nodrošinās paši uzņēmumi no saviem līdzekļiem un aizņēmumiem.
Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu par samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.
Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi, un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.
"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem, un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.
Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka plānotie vēja parki sasniegs 800 megavatu (MW) jaudas, kas nozīmē saražot 2,4 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas ir ap 30% no pērn Latvijā patērētās elektroenerģijas.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste atzīmēja, ka kopuzņēmuma izveide ir būtiskākais notikums Latvijas enerģētikā pēc Ķeguma HES un Pļaviņu HES būvniecības.
Čakste norādīja, ka pirmie rezultāti tiks sasniegti jau divu līdz trīs gadu laikā, bet pilnībā projekts tikšot pabeigts piecu gadu laikā. Tāpat Čakste uzsvēra, ka projektam netiks izmantots nekāds valsts atbalsts - tas ir pilnībā komerciāls projekts, kas abiem valsts uzņēmumiem ļaus pelnīt un maksāt dividendes valstij.
Tāpat Čakste informēja, ka, ņemot vērā Eiropas Zaļo kursu, plānots pārtraukt degslānekļa izmantošanu elektrības ražošanai Igaunijā un ogļu izmantošanu Polijā, kas vēl vairāk palielina Latvijas vēja parku nozīmi reģiona energoapgādē.
"Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs piebilda, ka saskaņā ar pavasarī veiktu SKDS pētījumu 77,2% iedzīvotāju izteikuši atbalstu šādu vēja parku izveidi.
Jaunajos vēja parkos plānots uzstādīt 100–120 vēja turbīnas ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu.
Kopuzņēmums būs arī vēja parku apsaimniekotājs. Plānots, ka valsts budžets no šī projekta katru gadu saņems aptuveni 50 miljonus eiro.
Cikmačs sacīja, ka cer arī uz citu Latvijas uzņēmumu, kuri jau patlaban ražo dažādas komponentes vēja turbīnām, iesaisti jaunajā projektā. Cikmačs piebilda, ka šāda iesaiste projektā šiem uzņēmumiem ļaus kļūt arī par lielākiem vēja turbīnu komponenšu eksportētājiem.
"Latvijas vēja parku" valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko stāstīja, ka jau ir sāktas un nākamgad turpināsies dažādas izpētes, piemēram, ornitoloģiskās, sikspārņu populāciju izpētes, kā arī vēja stipruma mērījumi.
Nākamā gada mērķis ir atrast pēc iespējas izdevīgākas vēja parku izvietošanas lokācijas.
Boreiko piebilda, ka pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem un vēja datu bāzēm piemērotas vietas varētu būt ne tikai Kurzemes piekrastē, bet arī, piemēram, Vidzemes un Latgales augstienēs.
Vēja turbīnas plānots izvietot mežos. Līdz ar to būs jāatmežo lielas platības. Pēc LVM provizoriskajiem aprēķiniem, runa varētu būt par aptuveni 80 hektāriem meža zemes. Taču pirms atmežošanas un būvdarbu uzsākšanas, notiks rūpīga izpēte.
"Mežu valodā runājot, šobrīd sēkla ir iesēta zemē un tai sēklai šobrīd ir jāizdīgst un ir jāizaug. Līdz ar to priekšā ir ļoti daudz gan juridisku, gan ekonomisku aprēķinu. Viennozīmīgi dabas vērtību saudzēšana, ietekmes uz vidi novērtējums. Un jānokļūst līdz šai būvniecībai un rezultātā jāsāk ražot, lai enerģija būtu šai valstī un lai mums būtu šī neatkarība," teica LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš.
"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka vēja parku attīstība ir iespējama, jo Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkls ir gatavs jauniem ražotājiem. To nodrošina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kas veic regulārus ieguldījumus pārvades tīkla uzlabojumos un modernizācijā, un notiek tīkla tālāka attīstība.
Papildus investīcijas tiek novirzītas arī starpsavienojumu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai vairotu elektroenerģijas pārvades drošumu, kā arī tiek plānota tīkla attīstība, uzstādot enerģiju uzkrājošās baterijas (BESS) balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanai un sinhronos kompensatorus frekvences regulēšanas un sistēmas inerces nodrošināšanai.
Līdz ar vēja parku izveidi TEC stacijas savu lomu nezaudēs - tās ir bāzes jaudas, norāda "Latvenergo" pārstāvji. Pirmkārt, TEC nodrošina ražošanu un patēriņu tad, kad nav pieejamas atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas un, otrkārt, nodrošina vienmērīgu tīkla noslodzi.
"Latvenergo" norāda, ka tādējādi vēja lieljaudas stacijas kā racionāls elements iekļausies esošo ražotņu kopējā darbā - vējš nav 100% patstāvīgs resurss, un tas kopumā ir raksturīgi AER izmantošanai, piemēram, arī HES darbībai. Latvijā ir sabalansēts ražošanas portfelis - HES un TEC, Latvija ir labi savienota ar reģiona un Eiropas elektrības tirgiem un vēja parki šīs ražotnes savstarpēji pastiprina un papildina, uzsver "Latvenergo" pārstāvji.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets šogad februārī konceptuāli atbalstīja ieceri veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes un jūnijā deva atļauju attiecīga "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai. Kopuzņēmums SIA "Latvijas Vēja parki" dibināts jūlija vidū.
Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 MW lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) – Pļaviņu HES. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.
"Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.
