Kariņš klimata problēmu risināšanā redz iespēju Latvijas tautsaimniecības izrāvienam

Klimata problēmu risināšana ir iespēja Latvijas tautsaimniecības izrāvienam, intervijā Latvijas Radio pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politisko līderu samita teica premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Pēc viņa stāstītā, Latvija varētu ražot un pārdot tehnoloģiju risinājumus elektroenerģijas taupīšanai.

Intervija ar premjerministru Krišjāni KariņuArtjoms Konohovs

    Kariņš stāstīja, ka pievienojies kodolgrupai, kura uzskata, ka ES kopējā nauda jāiegulda klimata problēmu risināšanā. Viņaprāt, Latvijai nevis pasīvi un negribīgi jāpieņem tas, ko citi ir izlēmuši, bet jākļūst par spēku, kas virza uz priekšu.

    "Padomājiet par mums arī nākotnē kohēzijas politikā. Šī ir viena zelta iespēja panākt, ka mēs varam novirzīt vairāk naudas, tai skaitā mūsu ekonomikā, lai mēs varētu attīstīt savu tautsaimniecību, lai mēs varētu piedalīties tajā vērtību rašanās ķēdē,

    lai piegādātu risinājumus, tehnoloģijas un pakalpojumus, lai citi varētu taupīgāk ar elektrību ražot no atjaunojamiem avotiem un tā tālāk. 

    Uzvarēs, tā varētu teikt, vai vislielāko labumu gūs tas, kas spēj piegādāt šo tirgu, jo energopolitika, klimata politika, nodrošina, ka ir 500 miljonu tirgus - obligātais pieprasījums. Nu, tad būsim gudri, izmantosim šo garantēto tirgu un attīstīsim savu industriju tajā pašā laikā," stāstīja Kariņš.

    Pēc Kariņa teiktā, līdz šim Latvija ir bijusi pasīva un negribīgi pieņēmusi klimata politiku, it kā mums tas traucētu.

    "Padomājiet reāli, ne mums savas naftas, ne mums savu akmeņogļu, tas viss ir importēts pārsvarā no Krievijas. Cīnīties pret politiku, kas faktiski mūs atbrīvo no šī importa atkarības, nu, nav īpaši prāta darbs. Es argumentēju, un tas, ko es gribu panākt, ir, ka mums ir jāmaina sava pieeja diezgan radikāli no tā, ka mēs negribīgi pieņemam, ko citi izlemj, uz to, ka mēs nokļūstam starp tiem, kas virza uz priekšu," klāstīja Kariņš.

    Premjers stāstīja, ka Latvijā vislielākais izaicinājums klimata problēmu risināšanas jomā ir transporta sektors, jo tajā dominē naftas produkti. Viņš vēlētos, lai Latvija kaut kā izmanto emisiju kvotas, lai attīstītu, piemēram, elektromobilitāti.

    "Elektrību mēs varam ražot no Daugavas HES, no vēja enerģijas, pat no saules baterijām vasaras mēnešos. Tātad mēs varētu transporta jomā iet daudz tālāk, mēs faktiski vispār neesam gājuši, un šeit ir ļoti no svara dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas arī mūs mainītu no valsts, kas ir visiem iepakaļ, uz tādu, kas būtu priekšā, bet ne uz tā rēķina, ka mēs gremdējam, bet uz tā rēķina, ka mēs arī pelnām no tā," skaidroja Kariņš.

    Līderi samitā pārrunājuši arī divas citas nozīmīgas tēmas aizsardzības stiprināšanu un vienotā tirgus pilnveidi.

    Kariņš saistībā ar vienoto tirgu samitā uzsvēris, ka naudas atmazgāšanas uzraudzību vajadzētu centralizēt. "Tas, šķiet, guva lielu atsaucību. Viena lieta, ka atsaucība, bet mums būs jāvirza arī likumu maiņas," norādīja politiķis.

    KONTEKSTS:

    Rumānijas pilsētā Sibiu 9. maijā notika Eiropas valstu vadītāju neformāla tikšanās, lai vienotos par bloka stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem.

    Sibiu deklarācijā līderi apņemas 10 lietas, tai skaitā to, ka ES pasaulē runās kā viena balss un būs kopā arī grūtībās. Uzsvars ir likts uz tādu vērtību nosargāšanu kā tiesiskums, demokrātija un Eiropas dzīvesveids. Tā pauž apņemšanos strādāt vienotai Eiropai, norādot, ka pirms 30 gadiem miljoniem cilvēku cīnījās par brīvību un to, lai nojauktu dzelzs priekškaru, kas desmitgadēm atdalīja Rietumus no Austrumiem. Tagad nav vietas sašķeltībai, kas kaitē kopīgajā interesēm.

    Otrs tapušais dokuments ir ES nākamo piecu gadu stratēģija, kas tagad izdiskutēta un tiks apstiprināta jūnija Eiropadomē. Tajā ir uzsvars par to, kā Eiropa jāpozicionē kā globāls spēlētājs jaunā stratēģiskajā kontekstā, kurā Ķīna ir pastāvīgs konkurents un kur ASV ieslīgt protekcionismā. Tāpat Eiropa vēlas būt līderis globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Astoņas ES dalībvalstis ierosinājušas, ka 25% no nākamā ES budžeta atvēlami projektiem, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

    2 komentāri
    Jānis Lietavietis
    Vispirms Latvijai būtu jāatrisina savas enerģētikas problēmas, jo pagaidām tiek dāsni subsidēta Krievijas gāzes lietošana elektroenerģijas ieguvē, gremdējot visu valsts ekonomiku tā dēļ, tāpat arī nav ilgtspējīgu risinājumu zaļās enerģijas ieguvē, tie ražotāji, kas darbojas pēc divkārša vai trīskārša tarifa ražo neperspektīvu enerģiju, ko nevienam nekad nevajadzēs un šādas neprātīgi dārgas idejas nekur nevarēs eksportēt, nevienam nevajag risinājumus, kas nogremdētu visu ekonomiku vienas nozares dēļ.
    Anonīms lietotājs 18959
    Žēl, ka Kariņš jau agrāk nebija MP. Kalvītis, Sķēle un tiem līdzīgie iegrūda LV, kur mēs tagad esam.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti