Ministru prezidents atzīmēja, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijā ir daudz sociāli neaizsargātu cilvēku, par kuriem nav maksāti nodokļi. Runa nav tikai par ēnu ekonomiku, bet arī par nodokļu režīmiem, kas pieļauj nodokļos maksāt mazāk, tostarp ir mikrouzņēmumu nodokļa režīms. "Tas ir netaisnīgi pret šiem cilvēkiem," vērtēja premjers.
Nodokļu sistēma, pēc Kariņa teiktā, būtu jāpadara taisnīgāka. Koalīcijā darbs pie uzlabojumiem nodokļu sistēmā līdz ar Covid-19 krīzi un tās radītajiem izaicinājumiem nav apstājies, taču piecu partiju koalīcijā nav viegli rast kopsaucēju.
Tuvākajā laikā būs skaidrība, vai nodokļu izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada janvāra vai nedaudz vēlāk.
Latvijas Bankas vadītājs atzīmēja, darbu pie nodokļu uzlabojumiem nevajadzētu apturēt, taču jārēķinās arī ar to, daudz laika tiek veltīts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai. Tiklīdz situācija uzlabosies, pie šī jautājuma ir jāatgriežas," teica Kazāks.
Arī Latvijas Bankas prezidenta ieskatā ir jāpārskata nodokļu režīmi, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kas kā pagaidu risinājums ieviests iepriekšējā ekonomikas krīzē.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) šā gada sākumā sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējuši vairāki priekšlikumi - samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām, piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izskanēja arī iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli, piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Izskanēja varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām.
Iepriekš plānots nodokļu politikas izmaiņas valdībā apstiprināt līdz šā gada jūnijam.
