Otrdien valdība sēdē plāno izskatīt un apstiprināt 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku.
Intervijā Latvijas Radio Kariņš pauda cerību, ka budžeta sagatavošanas grafiku valdība varēs saīsināt. Pēc grafika sastādīšanas valdībā paredzēts uzklausīt makroekonomiskās prognozes, kas ļaušot pateikt, cik naudas paliek pāri pārdalei, lai to varētu ieguldīt kādā no jaunās valdības prioritātēm, sacīja Kariņš.
Iepriekš jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka valsts 2023. gada budžetu varētu pieņemt marta sākumā. Proti, pēc Ašeradena teiktā, 9. februārī budžeta projektu plānots nodot skatīšanai Saeimā. 17. februārī varētu būt steidzamības kārtā virzītā likumprojekta pirmais lasījums parlamentā, bet 8. vai 9. martā budžetu varētu pieņemt otrajā – galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima 14. decembrī balsojumā izteikusi uzticību jaunajai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Iepriekš koalīcijas veidošanas sarunās izskanējis, ka nākamā gada tā sauktā fiskālā telpa jaunām politiskām iniciatīvām būs 96 miljoni eiro un nākamā gada budžeta deficīts plānots 3,5% apmērā. Šī gada budžeta deficīts sasniegs 7%.
