Kariņš: Aizdomas par «Nord Stream 2» ekskluzīvu līgumu, kas būtu pretrunā ar ES regulējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pastāv aizdomas, ka Krievijas gāzes kompānijas „Gazprom” un tās Eiropas partneru vienošanās par „Nord Stream 2” gāzesvada projektu paredz ekskluzīvu līgumu, kas neļautu konkurentiem izmantot šo infrastruktūru. Tas savukārt būtu pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) tuvākajā laikā varētu rosināt likuma izmaiņas, kas ļautu noskaidrot šo situāciju, intervijā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”).

Kariņš, kurš darbojas Eiroparlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, norāda – “Nord Stream 2” nozīmētu gāzes tirgū konsolidēt “Gazprom” pozīcijas, kas kļūtu spēcīgākas Eiropā.

Tas nozīmētu Ukrainu pilnībā izslēgt kā tranzītvalsti, jo Krievijas gāzes piegādēs varētu apiet Ukrainu un līdzvērtīgu apjomu piegādāt caur Vāciju. "Bet tā ir sāpe valstīm, kas iepērk gāzi tieši caur Ukrainu, tagad tām būs jāpērk gāze caur Vāciju,” saka Kariņš.

Kā skaidro eiroparlamentārietis, ir aizdomās, ka līgums “Nord Stream 2” projektā ir rakstīts kā ekskluzīvs līgums un neviens cits nevarēs izmantot šo infrastruktūru. Savukārt ES likumdošana paredz iespēju jebkuram konkurentam uz vienādiem noteikumiem izmantot infrastruktūru.

Pret projektu var iebilst Eiropas Komisija, bet tai tad būtu jāredz līguma saturs, ko šobrīd regulējums neļauj darīt. “Pirms diviem gadiem veiksmīgi virzīts likums, kas lika dalībvalstīm atklāt savus līdz šim slepenos līgumu nosacījumus ar “Gazprom”. Apmēram deviņus mēnešus pēc tam EK iesniedza formālu apsūdzību pret “Gazprom” par ļaunprātīgas dominējošā, mūsu gadījumā monopolstāvokļa, izmantošanu, liekot mums maksāt nesamērīgi daudz,” stāsta Kariņš. Toreiz gan netika panākts tas, ka būtu apskatāms arī ne tikai starpvaldību līgumus, bet arī starp lielajām kompānijām. Nu no EK tiek gaidīts rosinājums vēlreiz šo likumu atvērt.

“Līdz šim bijusi ļoti liela vienprātība [valstu starpā], atbalstot Eiropas Enerģijas savienības pamatprincipus – samazināt importa atkarību no jebkura konkrēta piegādātāja. Un ir pilnīgi skaits, ka šis ir visos punktos pret mūsu kopējo ieceri. Šķiet, EK gatava cīnīties, tai vajadzīgi tie ieroči, kas nozīmē likuma maiņas,” saka Kariņš.

Viņš prognozē, ka lielākās grūtības būs ar atsevišķām dalībvalstīm:  “Mēs zinām, ka pretinieki ir šīs lielās kompānijas, kurām ir lieli naudas līdzekļi. To nevajag slēpt un ignorēt. Lielās kompānijas ar lieliem naudas līdzekļiem spēj ar vienu vai otru metodi ietekmēt valdības. Un tas ir mūsu uzdevums - pārvarēt šo ļoti šauro naudas lobiju.”

EP deputāts lēš, ka līdz gada beigām Eiropas Komisija nāks ar jaunām iniciatīvām attiecībā uz Enerģijas savienību, tostarp varētu būt jautājums par lielo kompāniju līgumiem ar ārējiem piegādātājiem.

Vēstīts, ka „Nord Stream 2” paredzēts būvēt Baltijas jūras gultnē paralēli jau esošajam gāzes vadam no Krievijas uz Vāciju. Vienošanos par konsorciju šim projektam septembra sākumā parakstīja „Gazprom” un Vācijas, Austrijas, Francijas, Nīderlandes un Lielbritānijas enerģētikas uzņēmumi.

Eiropas Komisijas viceprezcients, Enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovics šonedēļ uzsvēra, ka jaunajam gāzes vadam jāatbilst kopienas noteikumiem. Jauno gāzesvada projektu asi kritizējušas Centrāleiropas valstis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti