Viņš pauda, ka banku uzraudzība Eiropā, pirmkārt, ir sadrumstalota, jo šī funkcija ir izkaisīta dažādu institūciju vidū. Otrkārt, ECB kā uzraugam nav dots pietiekami daudz instrumentu, lai pārskatītu kredītiestāžu darbu. Līdz ar to “ABLV gadījums” norāda uz milzu robiem uzraudzības sistēmā, kuri ir jāaizlāpa, teica Kariņš.
Viņaprāt, arvien skaidrāks kļūst fakts, ka banku uzraudzībai Eiropas Savienībā (ES) ir jānotiek centralizēti. Kā viens no argumentiem ir apstāklis, ka bankas savu jurisdikciju var pārcelt uz tādu ES valsti, kur ir vājāks banku uzraugs. Tādējādi bankām ir brīvākas rokas naudas atmazgāšanā un citās nelikumībās. Kariņš pauda, ka tieši praktiska banku uzraudzība ir vāja, jo likums ir gana skaidrs.
Vienlaikus EP deputāts neslēpa kritiku par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) darbību. Ja ir patiess pārmetums, ka “ABLV Bank” sistemātiski ir atmazgājusi naudu, tad ir jautājums, ko darīja FKTK, sacīja Kariņš. Politiķis neslēpa neapmierinātību, ka ziņas par “ABLV Bank” pienāca no ASV, nevis no FKTK vai ECB.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" problēmas publiski izskanēja 13.februārī, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības. Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" pēc aktīvu apjoma pērnā gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā.
