Saulespuķu lauki ir arī viens no Ukrainas simboliem, tāpēc saulespuķes cilvēkiem dažādās pasaules malās ir kļuvušas par vienu no Ukrainas brīvības un solidaritātes atbalsta zīmēm. Ukrainas vēsturē saulespuķes tikušas izmantotas kā miera simbols jau iepriekš. Īpašu nozīmi tās ieguva 1996. gadā, kad, Ukrainai atsakoties no kodolieročiem, saulespuķes tika iestādītas bijušajā raķešu bāzē.
Saulespuķu eļļa izmantota ļoti plašā pārtikas produktu klāstā – sākot no saldētiem frī kartupeļiem un cepumiem, beidzot ar majonēzi un mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem.
Ukrainas īpatsvars pasaules saulespuķu eļļas tirgū ir vairāk nekā 50%. Eiropas Savienība ierasti importē pusi no Ukrainas saražotās saulespuķu eļļas. Tagad karš Ukrainā radījis vairāku izejvielu, arī saulespuķu eļļas trūkumu, un cenas kāpj.
Kā skaidrojis ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas galvenais ekonomists Maksimo Torero, sākotnējais novērtējums liecina, ka kara rezultātā no 20% līdz 30% no ziemāju labības, kukurūzas un saulespuķu sēklu platībām Ukrainā 2022./2023. gada sezonā var tikt negatīvi ietekmētas.
Saulespuķu cenu būtisko pieaugumu raksturoja kāda Londonas restorāna īpašniece Aniša Hāna:
„Eļļas cenas pieaugums ir diezgan ievērojami palielinājis mūsu izmaksas. Tās ir pieaugušas par 200% līdz 300%.
Tas ir ievērojams pieaugums. Eļļa ir galvenā ēdiena gatavošanas sastāvdaļa. Tas ir sākotnējais, pirmais posms. Iepriekš par 20 litriem bija jāmaksā 20 mārciņas. Un tagad tās ir aptuveni 60 mārciņas.”
Uzņēmumi meklē saulespuķu eļļas aizstājējus. Piemēram, Lielbritānijas lielveikalu ķēde „Iceland” ātri vien paziņoja, ka pāries uz daudzos produktos jau sastopamo palmu eļļu. Tomēr šī kompānija nav vienīgā, un arī daudzi citi uzņēmumi apsver iespēju atgriezties pie palmu eļļas izmantošanas. Kā izdevumam „Politico” atklājuši vairāki pārtikas uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienībā, pārmaiņas patiešām notiek. Kāds no vadošajiem starptautiskajiem uzņēmumiem norādījis, ka gan palmu eļļa, gan sojas eļļa ir „visredzamākie” saulespuķu eļļas aizstājēji.
Palmu eļļas ražotāji, kas ir neapmierināti par to, ka tiek arvien vairāk izslēgti no Eiropas tirgus, nebūt nav par to apbēdināti. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija jau martā ir novērojusi rekordaugstas palmu eļļas cenas, skaidrojot to ar saulespuķu eļļas trūkumu.
Kā norādījusi Malaizijas un Indonēzijas izveidotā tirdzniecības asociācija, risinājums pārtikas eļļas nozarei var būt atgriešanās pie vecajiem laikiem, proti, izmantojot dažādus palmu eļļas veidus. Malaizija un Indonēzija saražo 85% no visas palmu eļļas produkcijas pasaulē.
Tomēr par palmu eļļas plašāku izmantošanu bažījas vides aizstāvji. Viņi uzstāj, ka palmu eļļas ražošana ir izraisījusi seno mežu un orangutānu populāciju iznīcināšanu un palielina oglekļa emisijas. Tādēļ spiediena dēļ pēdējos gados daži lielākie pārtikas zīmoli solījuši uzlabot šīs eļļas ieguvi vai pilnībā izņemt palmu eļļu no piegādes ķēdēm. Taču tagad pārtikas uzņēmumiem ir jāizvēlas starp savu solījumu izpildi un darbības turpināšanu.
Bažīgs par plašāku palmu eļļas izmantošanu ir Indonēzijas pamatiedzīvotāju tiesību aktīvists Normans Dživans. Viņš izdevumam „Politico” norādīja: „Cenu kāpums veicinās paātrinātu lauksaimniecības zemju izplešanos un mežu ainavu pārveidi. Esošās plantācijas neapmierinās vai neizpildīs visas tirgus prasības.”
Par riskiem pastāstīja arī vides aizstāve no „Greenpeace”:
„Pašlaik palmu eļļa ir tieši saistīta ar mežu izciršanu.
Daudzi ražotāji un tirgotāji izcērt mežus, lai izaudzētu vairāk palmu eļļai nepieciešamo izejvielu. Un šī ir tā iznīcība, kuras dēļ mēs palmu eļļu dēvējam par „netīru”. Tas ir slikti pamatiedzīvotāju kopienām, kas ir atkarīgas no mežiem, un slikti arī dzīvniekiem, kas tur dzīvo, un arī planētai kopumā.”
Sofija Ionasku pārstāv grupu, kas apvieno 1500 pārtikas ražotājus Francijā. Viņa izdevumam „Politico” skaidroja, ka vairāki grupas dalībnieki steidzas meklēt tīrākas alternatīvas, taču būtu “grūti izkontrolēt”, kurš un ko iepērk. Nav skaidrs, cik gatavi ir pārtikas ražotāji šajā sarežģītajā laikā, lai savas piegādes ķēdes uzturētu „zaļas” un neiepirktu eļļu no ražotājiem, kas neievēro vides prasības. Daudznacionāla pārtikas uzņēmuma pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka pārejā uz citu eļļu ir jāiedziļinās piegādes ķēdēs, lai saprastu, kāda ir šādas maiņas ietekme. Būtiska ir ne tikai ietekme uz vidi, bet arī uz uzturvērtību un kvalitāti.
