Eiro fokusā

Krīzes ietekmē lielākās izmaiņas piedzīvo īres tirgus

Eiro fokusā

Situācija pensiju fondos Covid-19 izraisītās krīzes dēļ

Naftas cenas kāpj, Baltijā vairākas nedēļas pieaug arī degvielas cenas

Kāpjot naftas cenām pasaulē, Baltijā vairākas nedēļas aug degvielas cenas

Naftas cenām pamazām atgūstoties no koronavīrusa pandēmijas radīto apstākļu šoka, turpina pieaugt arī degvielas cenas Baltijā. Eksperti atzīst, ka naftas cenas izmaiņas atstāj ietekmi arī uz vidējo inflāciju, kas šogad būs aptuveni nulle. Kopš zemākā punkta sasniegšanas naftas cenas šobrīd ir divkāršojušās un svārstās ap 40 ASV dolāriem par barelu.

Koronavīrusa pandēmija smagi skārusi pasaules ekonomiku. Tas neatstāja bez izmaiņām arī naftas un degvielas cenas. Pasaules naftas cenas martā un aprīlī piedzīvoja strauju kritumu. Aprīļa mēnesī pirmo reizi vēsturē jēlnaftas cena pat bija negatīva. 

"Naftas cenas dramatiski samazinājās gan tāpēc, ka saprotamu iemeslu dēļ pasliktinājās prognozes par pasaules ekonomiku. Un vēl parādījās problēma, ka brīžiem vairs nebija, kur uzglabāt naftu," teica "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tomēr tagad naftas cenas atkal kāpj. Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere aģentūrai LETA norādīja, ka maijā pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās visu mēnesi. Maijā vidēji mēneša laikā naftas cenas pieauga par 22% un maija otrajā pusē sasniedza 36 ASV dolārus par barelu. Naftas cenu kāpumu atzīmē arī "Luminor" bankas ekonomists, kurš norāda, ka tā kopš zemākā punkta ir divkāršojusies un šobrīd svārstās ap 40 ASV dolāriem par barelu.

"Jā, naftas cenas kāpj. Ziņas par ekonomikas nāvi izrādījās pārspīlētas. Pasaulē kopumā, es domāju, nenoteiktības diapazons ir sašaurinājies," vērtēja Strautiņš.

Arī "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis sacīja, ka pašlaik naftas cenas svārstīsies ap 40 ASV dolāriem par barelu un nav pamata domāt, ka kāpums varētu būt straujš, jo piedāvājums ir krietni lielāks par pieprasījumu.

"Jo straujāk ekonomika atgūsies, pieaugs optimisms, kas noteikti dzīs līdzi cenu, un tādējādi tā varētu tuvoties 50 ASV dolāriem par barelu. Bet, ja piedzīvosim situāciju, kad pieaug pesimisms, tad skaidrs, ka varam sagaidīt kritumus lejup. Un tur ir grūti noteikt, kas var būt zemākais punkts," sprieda ekonomists.

Naftas cenu pieaugumu veicinājuši vairāki faktori. Pirmkārt, Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana, kas daudzās valstīs joprojām lēniem soļiem turpinās. Otrkārt, aprīļa vidū naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un organizācijā neiesaistīto naftas eksportētājvalstu grupa Krievijas vadībā, kas pazīstama kā OPEC+, vienojās maijā un jūnijā samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā. Tas tika darīts nolūkā samazināt piedāvājumu globālajā naftas tirgū par aptuveni 10% procentiem. Vienošanās mērķis bija paaugstināt naftas cenas, kas bija strauji sarukušas, Covid-19 pandēmijas rezultātā mazinoties pieprasījumam. Jūnija sākumā OPEC vienojās kraso globālās naftas ieguves samazināšanu pagarināt vēl uz mēnesi līdz jūlija beigām.

Naftas cenas krituma dēļ kritās arī degvielas cena. Strautiņš skaidroja, ka mazumtirdzniecības cenas visiem populārākajiem naftas produktiem vienu brīdi bija zem eiro.

Eksperts atzina – lai gan naftas cena ir divkāršojusies, tas nenozīmē, ka arī degvielas cenas ir divkāršojušās, tieši tāpat, kā tās nesaruka proporcionāli naftas cenu kritumam.

"Ir citas izmaksu pozīcijas – nodokļi, pārstrādes un tirdzniecības izmaksas, kas nodrošina, ka mazumtirdzniecības cenas svārstās daudz mazāk nekā vairumtirdzniecības cenas. Pat tad, ja naftas cena būtu nulle un ilgstoši tāda būtu, arī tad benzīna cena nenokristos aptuveni zem 80 eiro centiem, bet dīzelim – zem 70 eiro centiem," skaidroja "Luminor" bankas ekonomists.

Degvielas cenas Baltijā sāka kāpt vien maija otrajā pusē. Pagājušajā nedēļā, kā liecina aģentūras LETA apkopotie dati, visās Baltijas valstu galvaspilsētās degvielas cena auga, lielāko kāpumu piedzīvojot Viļņā. Tātad degvielas cenas Baltijā aug apmēram mēnesi. Runājot par naftas cenu ietekmi uz degvielas cenām Baltijā, "SEB" bankas ekonomists uzsvēra, ka abas savstarpēji reaģē, bet sava loma ir arī dolāra un eiro attiecībai. Viņš arī piebilda, ka prognožu izteikšana par naftas un degvielas cenām ir ļoti sarežģīta, jo savu lomu spēlē gan ekonomiskā situācija, gan spekulatīvā situācija tirgū un ģeopolitika.

Eksperti atzina, ka naftas cenu kāpums pasaulē varētu būt kā inflāciju bremzējošs faktors. "Luminor" bankas ekonomists norādīja, ka inflācija šogad varētu būt pozitīva, bet runa varētu būt vien par procenta daļām. Arī "SEB" bankas ekonomists minēja, ka inflācija pieturēsies ap nulli.

"Tas nozīmē to, ka inflācija Latvijā un arī eirozonā būs aptuveni nulle. Varbūt kāda desmitdaļa virs vai zem, to noteiks šobrīd vēl grūti prognozējami faktori. Te mēs runājam par vidējo līmeni, kas nozīmē, ka kāpums, visticamāk, saglabāsies citos segmentos – pārtikai, atsevišķos pakalpojumos," klāstīja Gašpuitis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti