Paldiskos jau atrodas sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas – angļu val.) terminālim paredzētā infrastruktūra. Sākotnēji bija plānots, ka tur šoziem atradīsies LNG terminālis. Tomēr nu vienošanās starp Igauniju un Somiju paredz, ka terminālis atradīsies pāri jūrai – Somijā.
Paldiski Igaunijā un Inko Somijā atrodas pretējās pusēs Somu līcim. Abas vietas vieno tas, ka tās atrodas samērā tuvu attiecīgo valstu galvaspilsētām un ir blakus Somijas–Igaunijas dabasgāzes cauruļvadam "Balticconnector". Tas abu valstu sistēmas vieno kopš 2019. gada.
Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta Latvijas Televīzijai norādīja, ka sākotnējā vienošanās paredzēja – kura valsts pirmā pabeigs infrastruktūras izbūvi, tajā šoziem tiks novietots regazifikācijas kuģis. Tomēr situācija esot mainījusies brīdī, kad Krievija nogrieza gāzes padevi Somijai, tā dēļ Somijas puse sākusi paātrināt izbūves tempus.
Vienlaikus procesu ietekmējuši arī nesen notikušie sprādzieni "Nord Stream 1" gāzes vadā, kas savieno Krieviju un Vāciju. Tie rada zināmas bažas arī par "Balticconnector" drošību.
"Tā ir kā daļa no nacionālā lepnuma – mēs pabeigsim pirmie. Atsaucoties uz pavasara vienošanos, mēs sākumā gribētu peldošo termināli savā pusē, bet fakts ir – Igaunijas valdība nevar Somijas valdībai teikt, ko darīt ar kuģi, ko Somija iznomāja," sacīja Sikuta.
Somijas Ekonomikas ministrijā skaidroja – termināla atrašanās ziemeļu pusē Somu līcim ir loģiska, ņemot vērā, ka Somijas dabasgāzes patēriņš ir apmēram četras vai piecas reizes lielāks nekā Igaunijā.
""Balticconnector", gāzes vada starp Igauniju un Somiju, kapacitāte ir ierobežota. Īpaši ziemā, kad patēriņš ir augstākais. Tātad tas uzliktu limitus mūsu gāzes patēriņam," norādīja Somijas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Riku Hutunens.
Tiek paredzēts, ka, Inko terminālim strādājot ar pilnu jaudu, tas gadā varētu pārkraut apmēram 35 līdz 40 teravatstundas dabasgāzes, kas ir vairāk nekā puse no Somijas un Baltijas valstu patēriņa.
Projektu attīsta Somijas dabasgāzes sistēmas operators "Gasgrid Finland". Kompānijas izpilddirektors norādīja, ka terminālis varētu sākt darbu nākamā gada sākumā.
"Mēs virzāmies uz priekšu ar pašreizējo plānu – sākt nodošanas ekspluatācijā fāzi decembrī, kā mēs esam komunicējuši. Nodošanas ekspluatācijā fāze sākas ar testiem, pārliecinoties, ka viss strādā," pastāstīja "Gasgrid Finland" izpilddirektors Olli Sipila.
"Tātad janvāra sākumā varēs sākties komercdarbība pēc pašreizējā plāna," norādīja Igaunijas ministre Rīna Sikuta.
Inko termināļa projekta kopējās izmaksas, kas iekļauj infrastruktūras izbūvi un kuģa nomu uz desmit gadiem, tiek lēstas 460 miljonu eiro apmērā.
KONTEKSTS:
LNG glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā. Igaunijas premjere iepriekš izteicās, ka viens no iemesliem, kāpēc LNG glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies Somijā, nevis Igaunijā, bija neskaidrības Igaunijā saistībā ar kuģa nomu, kuru dēļ Igaunija zaudēja Somijas uzticību.
Paldiskos termināļa infrastruktūras izbūves darbus paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko – decembrī. Termināli Paldiskos izmantot dabasgāzes piegāžu saņemšanai iecerējusi arī Latvija, kura gan ķērusies arī pie sava LNG termināļa Skultē projekta virzīšanas.
Jau ziņots, ka plānotā LNG termināļa vietas maiņa no Igaunijas uz Somiju nekādi neietekmēs Latviju.