Skatītājs pastāstīja, ka dzīvo privātmājā Rīgā, taču zeme, uz kuras atrodas māja, pieder sievietei, kura dzīvoja Austrālijā, bet jau piecus gadus ir mirusi. Mantinieki nav pieteikušies, jo, iespējams, tādu nemaz nav.
"Problēma tāda, ka vēlos būvēt garāžu, un tas ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, taču zemes īpašnieka nav!" viņš pastāstīja.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paskaidroja, ka jaunu dzīvojamo māju būvniecību zemesgabalā drīkst ierosināt tikai pats zemes īpašnieks. Kas attiecas uz īslaicīga rakstura nedzīvojamajām ēkām, tad šādos gadījumos būvniecību drīkst ierosināt arī persona, kas nav zemesgabala īpašnieks, tikai ar nosacījumu, ja šai personai ir nodibināts apbūves tiesību līgums ar šīs zemes īpašnieku. Ja šāda līguma nav, arī būvniecību ierosināt nevarēs.
Savukārt Valsts zemes dienestā (VZD) norādīja, ka šai zemei ir noteikts saimnieks, taču nav nokārtotas mantojuma tiesības. "Te varbūt ir problēmas ar to, ka normatīvajos aktos nav noteikti termiņi, kādā laikā cilvēkam ir jānostiprina īpašuma tiesības Zemesgrāmatā," sacīja VZD Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne.
Lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja zemes īpašnieks ir miris un viņam nav mantinieku, bet garāžas būvniecība jāsaskaņo, "4. studija" vērsās Tieslietu ministrijā (TM). Tās pārstāve Lana Mauliņa paskaidroja – ja zemes īpašnieks ir miris, tad, lai īstenotu ieceri, nepieciešams noskaidrot mirušā zemes īpašnieka saistību un tiesību pārņēmējus – mantiniekus, kas varētu piešķirt apbūves tiesību personai, kas vēlas uz svešas zemes celt nedzīvojamo ēku – garāžu.
Viens no veidiem, kā noskaidrot mirušā mantiniekus, ir ierosināt mantojuma lietu pie zvērināta notāra, norādīja ministrijā. Tomēr arī šeit parādās šķērslis, jo Notariāta likuma 294. pants noteic, ka izsludināt mantojuma atklāšanu var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā, testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu, piemēram, kreditori.
Ja cilvēks neietilpst nevienā no šīm grupām, tad uzsākt mantojuma lietu pie notāra nav tiesību.
Kā rīkoties tālāk?
TM norādīja, ka pašvaldībai ir tiesības kā kreditoram, piemēram, par nenomaksātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ierosināt mantojuma lietu, kas, iespējams, rezultētos ar mantinieku noskaidrošanu.
Ja mantinieki nepiesakās vai savas tiesības neizmanto, notārs taisa aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un īpašums atzīstams par bezmantinieka mantu. Bezmantinieka mantu, uz kuru pieteiktas kreditoru pretenzijas, piemēram, prasījumi par NĪN atmaksu, atsavina zvērināts tiesu izpildītājs, lai norēķinātos ar mantojuma atstājēja kreditoriem.
Tomēr te ir nākamais šķērslis: mantojuma atstājējs nav nostiprinājis savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem zvērināts tiesu izpildītājs nedrīkst šādas darbības veikt.
TM paskaidroja: "Tas, vai valsts patiesi var iegūt nekustamo īpašumu, kas, piemēram, nav ierakstīts Zemesgrāmatā, vai cita veida tiesības, ir katrā konkrētā gadījumā individuāli vērtējams jautājums, turklāt jānorāda, ka Civillikuma 416. pants pēc būtības neliedz valstij šādas lietas iegūt, ja tai ir pietiekama pārliecība par to, ka tas ir piederējis mantojuma atstājējam, un valsts varēs veikt visas nepieciešamās darbības, lai konkrēto lietu iegūtu īpašumā un ar to rīkotos kā īpašnieks.
Šķetinot šo gadījumu, "4. studija" arī noskaidroja, ka garāžas būvniecībā šķēršļus piedzīvojušajam vīrietim ir jāvēršas SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", kuras 100% daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.
