Tuvinieka zaudēšana ir smags brīdis jebkuram, taču līdz ar sērām nāk arī bēru organizēšana. Kapa izrakšana, skujošana, aizbēršana vien izmaksā vairāk nekā 100 eiro, tāpat klāt nāk mācītāja pakalpojumi, transporta izdevumi, kā arī kapa vieta.
Rīgas kapsētu pārvaldes pārstāvis Gints Zēla stāsta, kur kapa vietas var iegādāties: “Visos kapos nevar iegādāties. Rīgas pilsētas pašvaldībā ir divas atvērtās kapsētas, kurās Rīgas pilsētas iedzīvotāji var iegādāties jaunas vietas. Savukārt, ja cilvēkam ir ģimenes kapa vieta, viņš var daļēji slēgtās kapsētā veikt apbedījumu. Ja cilvēkam nav Rīgas pilsētā ģimenes kapa vietas, tad viņš tās var iegādāties divās atvērtajās kapsētās - Jaunciemā un Bolderājā.
Rīgas pašvaldības atvērtajās kapsētās jauna vienvietīga kapa vieta maksā 141 eiro, ziemā lētāk – 99. Politiski represētajiem, trūcīgajiem un daudzbērnu ģimenēm ir arī atlaides. Bet daļēji slēgtajās kapsētās par jaunu kapa vietu nav jāmaksā, ja tur jau guļ kāds radinieks. Par tām vietām jau ir samaksājuši senči vai arī Padomju valdība.
“Pirmās Latvijas atmodas laikā kapa vietas tika iegādātas tāpat kā tas notiek šobrīd. Padomju gados šīs kapa vietas tika piešķirtas par brīvu, bija jāmaksā tikai par pakalpojumu, bedres rakšanu. Un šobrīd tās atkal ir jāiegādājas par maksu,” stāsta Gints Zēla.
Infografika autors: Krišs Kupruks
Līdzīgi kā Rīgā ir arī citās lielajās Latvijas pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Valmierā. Tur ir gan daļēji slēgtās, gan atvērtās kapsētas, kurās ir iespējams veikt apbedījumus. Viena kapa vieta ir daudz lētāka – mazāk par 70 eiro. Nelielos novados un pagastos cena par cilvēka pēdējo mājvietu ir krietni zemāka vai kapavieta vispār tiek piešķirta par brīvu.
“Gadā vienu reizi par katru kapa kopiņu, kura jau ir kapos, ir jāmaksā 1,50 eiro. Piemēram, mums ir desmit [kapavietas], mēs piecpadsmit eiro maksājam [gadā],” stāsta Māra no Liezēres pagasta Madonā.
Tikmēr Valmieras Kocēnu kapsētā tie ir septiņi eiro uz mūžu, bet, piemēram, Rumbas pagastā Kuldīgā vai Riebiņu novadā pie Preiļiem kapa vietas piešķir bez maksas.
Var gan šķist – jo mazāks pagasts vai ciems, jo lētāka kapavieta, taču arī lielpilsētā Daugavpilī pašvaldības kapsētās vietas tiek piešķirtas par brīvu.
Tas gan nenozīmē, ka kurš katrs tādā var veikt apbedījumu.
“Te, Liezēres kapos, apglabā vairāk tie, kuriem šeit ir dzimtas, un katrā ziņā es nezinu tādu gadījumu, kad te apglabātu pilnīgi svešus cilvēkus, katrā ziņā viņam ir saistība ar Liezēri, lai kāda viņam bijusi agrāk vai tagad, vai kā,” skaidro Māra.
Arī citos pašvaldības kapos apglabā tikai savējos – tajā vietā deklarētus iedzīvotājus, protams, ar dažādiem izņēmumiem, kuri ir saistīti ar ģimeni. Ja ir vēlme veikt apbedījumu kur citur, tad to ir iespējams izdarīt privātajos kapos, tomēr tas var izrādīties krietni vien dārgāk. Rīgā privāto kapsētu izmaksas ir augstas — 846 eiro.
