Dienas ziņas

Reto slimību ārstēšanas plāni pacientus neapmierina

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Saredz perspektīvu kaņepju audzēšanā

Kaņepju audzētāji Mazsalacas novadā iesaistās tās zinātniskajā izpētē

Sākotnēji vien drosmīga ideja un eksperiments, bet nu jau uzņēmums, kas nodrošina darba vietas un raugās uz eksporta tirgu – tā par kaņepju audzēšanu un pārstrādi saka lauksaimnieki Mazsalacas novadā. Lai veicinātu nozares attīstību un kaņepju audzēšanai piesaistītu arvien vairāk zemnieku, sadarbībā ar speciālistiem viņi sākuši arī šīs kultūras zinātnisko izpēti. Plānots vēlāk arī radīt rokasgrāmatu kaņepju audzētājiem.

Mazsalaciete Iveta Pāvula ar brāli Mareku Bērziņu kaņepju audzēšanai un pārstrādei pievērsās pirms četriem gadiem. Sākotnēji gan tas bija tikai eksperiments paralēli galvenajam rūpalam – graudkopībai. Bet nu šajā nozarē viņi saredz perspektīvu – ražo dažādus kaņepju produktus, kurus jau drīzumā piedāvās veikalu tīkliem.

Lai arī kaņepes Latvijā tiek audzētas jau daudzus gadsimtus, pēdējās desmitgadēs pašmāju zemnieki šo kultūru neizvēlas audzēt lielās platībās. Kā norāda Iveta, pašlaik tā ir galvenā problēma, jo, lai dotos eksporta tirgos, nepieciešami lieli apjomi. Kā risinājumu viņa saredz kooperēšanos, un, protams, būtiski šo kultūru arī popularizēt, lai tai pievēršas arvien vairāk zemnieku.

Tāpēc sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centru uzsākta kaņepju zinātniskā izpēte, kas ilgs trīs gadus.

“Strādāsim pie tā, lai saprastu, kā mums labāk audzēt, kā labāk novākt, kā mums labāk žāvēt, kā mums glabāt, lai mēs dabūtu labu izejvielu. Šī projekta būtība ir iespējami saīsināt ķēdi, saprast no A līdz Z, kā to visu vislabāk darīt un sadarboties. Rezultātā mēs ceram arī radīt tādu kā rokasgrāmatu tiem, kas vēlas izmantot šīs zināšanas,” pastāstīja SIA “Spelta” īpašniece Iveta Pāvula.

Pirmais nozīmīgais solis nozares attīstībā jau sperts – panākts, ka “Adzelviešu” kaņepju šķirne Latvijā ir oficiāli atzīta un sertificēta. Līdz ar to lauksaimniekiem, kuri to audzē, ir iespēja pretendēt uz platību maksājumiem. Iveta un Mareks stāsta, ka teju 200 gadu senā šķirne, kas savulaik augusi savvaļā, ļoti labi pielāgojusies mūsu klimatam. Pirms divām nedēļām ar to viņi apsēja vairāk nekā piecus hektārus zemes, kaņepes audzējot gan bioloģiski, gan konvencionāli un eksperimentējot ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem.

“Pie ražas novākšanas varam ļoti precīzi nokartēt lauku, ir jaunie kombaini, kas ļauj to izdarīt. Pie datu apstrādes varam konkrēti redzēt, kur bijušas labākās vietas, ar kuriem preparātiem, mēslojumiem ir kaut kas uzlabojies. Tad varam to pierakstīt un nākamajā gadā mēģināt pārbaudīt vēlreiz. Pie vairāku gadu pozitīva rezultāta varam to ieteikt citiem,” stāsta zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš.

Saimnieki uzsver, ka ir ļoti plašas iespējas, kā kaņepi izmantot, jo augu var pārstrādāt bezatlikuma tehnoloģijā. Pēdējos gados, īpaši ārvalstīs, palielinājies pieprasījums ne tikai pēc kaņepju produktiem, bet arī ekoloģiskiem siltināšanas materiāliem, kas izgatavoti no auga spaļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti