Īsumā:
- ASV draud izstāties no Pasaules Tirdzniecības organizācijas
- 13 valstis mēģinās vienoties par PTO reformēšanu
- PTO noteikumi jāpielāgo dažādām valstīm
- Trampam uz PTO ir savs skatījums
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā Savienoto Valstu īstenotā protekcionisma politika, kā arī pret vairākām pasaules valstīm, tostarp sabiedrotajām, ieviestie muitas tarifi ir aktualizējuši diskusijas par nepieciešamību reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). Kā uzskata Tramps, šī organizācija pret ASV nav bijusi godīga, tāpēc Savienotās Valstis no tās varētu arī izstāties. To, ka PTO piedzīvo grūtus laikus, atzīst arī tās vadība, un par nepieciešamību veikt kaut kādas reformas tiek spriests gan sarunās starp ASV un Ķīnas, gan Eiropas Savienības līderiem.
Kanāda: PTO jāpadara labāka
Iniciatīvu jaunā reformu plāna izstrādē ir uzņēmusies Kanāda. Kā paziņojis Kanādas starptautiskās tirdzniecības diversifikācijas ministrs Džeimss Kerrs, šajās dienās uz pirmajām ievērojamām sarunām pulcēsies salīdzinoši neliela domubiedru grupa:
''13 līdzīgi domājošas valstis ieradīsies Otavā, lai runātu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu. Mēs zinām, ka šī organizācija nav perfekta, taču tā ir laba. Un mēs vēlamies to padarīt vēl labāku. Mēs esam uzaicinājuši šo līdzīgi domājošo valstu pārstāvjus, lai mēģinātu panākt vienošanos par reformu, kuru pēc tam piedāvāsim pārējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm.''
Starp šīm valstīm ir Austrālija, Brazīlija, Čīle, Japāna, Kenija, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Singapūra, Dienvidkoreja, Šveice, kā arī Eiropas Savienība. Šī darba grupa plāno spriest par konkrētiem pasākumiem, kā uzlabot PTO darbību īstermiņā, vidējā un ilgākā termiņā.
Kā norādījusi Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, ir nepieciešams diskutēt gan par jauniem noteikumiem, gan par veco noteikumu pilnveidošanu.
''Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēma pamazām sāk buksēt. Iespējams, ka tā piedzīvo dziļāko krīzi. Kopš gadsimta sākuma pasaule ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi un tehnoloģiskās pārmaiņas, kas ir pārveidojušas ne tikai tirdzniecības ceļus, bet arī pašu veidu, kā mēs tirgojamies. Rezultātā mums ir lielākas spraugas Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumos – vai nu tāpēc, ka šie noteikumi ir novecojuši, vai nu tāpēc, ka daudzās sfērās šo noteikumu nav. Tāpēc šai sistēmai ir jāpielāgojas – pretējā gadījumā tā būs nopietnās grūtībās. Cietīs visi, bet, protams, visvairāk cietīs neaizsargātākās valstis. Tikai dalībvalstis var pārmainīt šo organizāciju,'' klāsta Malmstrēma.
ASV nostāja rada pamatīgus sarežģījumus
Kā norāda ekonomikas pētnieki, pašreizējā situācijā vismazāk ciestu tās dalībvalstis, kurām ir gana spēcīgi divpusējās tirdzniecības līgumi. Tāpat tiek norādīts, ka būtu nepieciešams diskutēt arī par to, kā nākotnē piemērot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus dažādām valstīm. Kā piemērs tiek minēta Ķīna, kas pašlaik ir otrā ietekmīgākā ekonomika pasaulē, taču pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju tā joprojām ir pieskaitāma attīstības valstīm. Kā uzskata ASV prezidents Donalds Tramps, tas Ķīnai sniedz virkni ievērojamu priekšrocību, kas savukārt nostāda ASV neizdevīgā pozīcijā.
Briselē bāzētās domnīcas ''Bruegel'' nerezidējošais pētnieks Uri Dadušs intervijā televīzijas kanālam „China Global Television Network America” arī norāda, ka tikai pašām dalībvalstīm ir iespēja noteikumus mainīt, taču ASV nostāja rada pamatīgus sarežģījumus:
''Pasaules Tirdzniecības organizācija ir tās biedru vadīta organizācija, tas ir forums. Ir panākta vienošanās par konkrētiem noteikumiem. Tās ir suverēnas valstis. Un, ja tās nepiekrīt ievērot noteikto kārtību, īpaši, ja tā ir pasaulē ekonomiski un militāri ietekmīgākā valsts – ASV –, ir ļoti grūti piespiest pārējās valstis sekot šiem noteikumiem.
Pasaules Tirdzniecības organizācija ir ļoti sarežģītā situācijā, jo tās noteikumus apšauba tieši tās ietekmīgākais biedrs.''
Kā uzskata Vašingtonas libertāriešu CATO Institūta tirdzniecības politikas pētījuma asociētais direktors Saimons Lesters, ļoti iespējams, ka Savienoto Valstu prezidenta ekonomikas padomnieki ir snieguši maldīgus ziņojumus par iespējamām sekām, ko ASV varētu piedzīvot, izstājoties no pasaules Tirdzniecības Organizācijas. Taču, viņaprāt, daudz ticamāks liekas variants par to, ka Trampam vienkārši ir cits domāšanas veids.
''Jāņem vērā, ka prezidentam Trampam ir savs skatījums uz vēsturiskiem notikumiem. Tas atšķiras no vairuma ekonomistu un ekonomikas vēsturnieku uzskatiem. Var prasīt, vai viņš nesaskata visus tos labumus, ko šī organizācija dod? Bet viņš skatās uz citiem rādītājiem – viņš izvērtē divpusējās tirdzniecības ieguvumus. Pēc tiem, viņaprāt, ASV ir nostādīta sliktā situācijā. Tam gan nepiekritīs gandrīz neviens eksperts, taču viņš skatās uz citiem pierādījumiem nekā mēs pārējie,'' spriež Lesters.
Saimons Lesters arī pieļauj, ka līdzīgi kā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma ''NAFTA'' (angļu: North American Free Trade Agreement) gadījumā šie var būt tikai ASV draudi, kuri galu galā tomēr noved pie pieticīgām, bet visiem pieņemamām pārmaiņām. Pasaules Tirdzniecības organizācijas runasvīrs Kīts Rokvels pašreizējo ASV rīcību dēvē par koka kratīšanu – galu galā kāds vērtīgs auglis no šī koka var nokrist, taču neviens nevēlas, lai no šīs kratīšanas pats koks aizietu bojā.
