Šogad ASV prezidents Baraks Obama jau ir apmeklējis Japānu, lai risinātu šo jautājumu, bet neveiksmīgi. Ja starp iesaistītājām pusēm Vankūvērā būs novērojams progress, tad ir iespējams runāt par starpvalstu ministru tikšanos, lai projektu virzītu tālāk.
Sākotnēji brīvas tirdzniecības savienība tika noslēgta starp trīs valstīm, kas bija Jaunzēlande, Čīle un Singapūra, kam vēlāk pievienojās Bruneja. Tās 2005.gadā parakstīja Klusā okeāna stratēģiskās partnerības nolīgumu, izveidojot ekonomisko savienību. Brīvās tirdzniecības līgums starp valstīm nozīme to, ka ir atvieglota preču vai pakalpojuma pirkšana un pārdošana, tostarp atvieglota investīciju plūsma, tādējādi palielinās konkurence un ir iespējams preci vai pakalpojumu iegādāties par lētāku cenu.
Savukārt no 2008.gadā interesi par Klusā okeāna partnerību izrāda ASV, kas vēlāk arī uzsāk sarunas par iestāšanos šajā tirdzniecības savienībā. ASV pamudinātas arī citas valstis vēlas iestāties. Tā Austrālija, Malaizija, Meksika, Kanāda, Peru, Vjetnama un Japāna ir starp tām 12 valstīm, kas šonedēļ tiekas Vankūverā, lai vienotos par tirgus atvēršanu savā starpā.
Kopā 12 valstis veido divas piektdaļas no visas pasaules ekonomikas un trešo daļu no pasaules kopējās tirdzniecības. Projekta galvenā virzītāja ASV līdzdalībā Klusā okeāna partnerībā saskata vairākus ieguvumus, kas veicinās Amerikas ekonomisko izaugsmi un jaunas darbavietas, tā šī gada aprīlī uzstājoties kongresā paziņoja ASV prezidents Baraks Obama.
„Lai veicinātu Amerikas eksportu, atbalstītu darba vietas Amerikā un radītu vienlīdzīgus apstākļus augošajos tirgos Āzijā, mēs uzraugam, lai sarunas par Klusā okeāna partnerību tiktu pabeigtas. Es paziņoju, ka mēs uzsākam sarunas arī par visaptverošu Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījuma partnerību ar Eiropas Savienību. Jo tirdzniecība, kas ir godīga un brīva pāri Atlantijas okeānam, atbalsta miljoniem labi apmaksātu darbavietu Amerikā,” pauda Obama.
Par vienu no lielākajiem šķēršļiem Klusā okeāna partnerībai tiek minēta Japāna. Amerikas lauksaimnieki ir gatavi neatbalstīt projektu, ja Japāna pilnībā neatvērs lauksaimniecības tirgu. Republikāņu pārstāvis Ārons Šoks norāda, ka Pārstāvju palātā lauksamniecības lobijs un skeptiķu skaits ir pietiekami liels, lai iestāšanās process varētu iestrēgt.
Turpretī Jaunzēlandes premjerministrs Džons Keijs piedāvā izslēgt Japānu no sarunām par brīvās tirdzniecības savienību. Viņš norāda, ka visas pārējās valstis ir piekritušas tirgus atvēršanai, bet Japāna to ievēro tikai daļēji. Bažas par turpmāko projekta likteni pauž arī citu valstu pārstāvji, norādot, ka Japānas piemērs var izraisīt domino efektu un izgāzt visu brīvas tirdzniecības līgumu. Tomēr Japāna turpinās sarunas par iestāšanos savienībā.
