Par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa politikai Eiropa turpina uzstāt, ka pēc Otrā pasaules kara nodibinātā starptautiskā sistēma joprojām nav novecojusi un spēj būt efektīva. Turklāt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas var atrisināt, tikai strādājot visiem kopā.
Bet tajā pašā laikā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni uzsver, ka Eiropas un Āzijas līderu tikšanās jeb ASEM nav mēģinājums veidot koalīciju pret Trampu.
“Mēs neorganizējam sanāksmes ne pret vienu. Tā patiešām ir Eiropas nostāja. Bet mums ir sava darba kārtība un tā ir ļoti skaidra. Mēs atbalstām daudzpusējo pieeju, sākot jau ar ANO sistēmu, rīcību klimata pārmaiņu jomā, godīgu un brīvu tirdzniecību, atomieroču neizplatīšanu un starptautisko sistēmu, kas to atbalsta. Tas ir mūsu svarīgākais uzdevums, strādājot ar partneriem visā pasaulē, un Āzija starp tiem ir visai būtisks partneris.”
Tomēr laikā, kad Vašingtona ir uzsākusi tirdzniecības karu ar Ķīnu un ir uzlikusi nodevas ārzemju tēraudam un alumīnijam, Briselē turpina runāt par brīvās tirdzniecības nozīmi. Pēcpusdienā ir paredzēts noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Singapūru. Un tas ir viens no vairākiem jauniem līgumiem, darbs pie kuriem ir aktivizējies pēc Trampa nākšanas pie varas.
Arī Malaizijas premjera vietniece Vana Aziza, ierodoties Briselē, deva mājienu, ka noslēgšanās no pārējām valstīm nav labākais risinājums. “Mēs esam konglomerāts starp Āziju un Eiropu. Mums būtu jābūt tuvāk viens otram, lai mēs varētu palīdzēt viens otram veicināt ekonomikas uzplaukumu, kā arī brīvu un godīgu tirdzniecību. Tas ir ceļš, kas būtu ejams mūsdienu pasaulē, kas paliek arvien mazāka.”
Premjers Māris Kučinskis, kurš arī šajās dienās atrodas Briselē, pasvītroja, ka šī tikšanās būs iespēja turpināt iesākto sadarbību ar vairākām Āzijas valstīm.
"Latvijai ir diezgan labas iestrādes ar Ķīnu, Kazahiju. Tās ir mūsu tranzīta intereses, mūsu ostas. Nākamais ir datu plūsma un viss, kas saistās ar informācijas tehnoloģijām. Tur mums ir jau praktiski arī sadarbība ar Japānu, Japānas uzņēmumiem, un ieinteresētība no viņu puses ir. Un trešais ir mūsu izglītības eksports,“ teica Kučinskis.
Premjers pasvītroja, ka jau šogad interesi par izglītības apgūšanu Latvijā ir izrādījis tik liels indiešu studentu skaits, ka visus uzņemt nemaz neesot bijis iespējams. Tomēr arī attiecībās starp Eiropu un Āziju ir ne mazums izaicinājumu, tostarp negodīga tirdzniecība un problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu.
