Kalnmeiers LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka ASV pārmetumi ir “sarkanā kartīte valstij kopumā”, un nevajag nodalīt kādu atsevišķu iestādi – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, valdību vai Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.
“Tā ir valsts atbildība kopumā. Vēsturiski Latvijas vīzija un virzība bija, ka mēs tuvāk nekā Rietumi esam banku zeme. Vai atbilstoši finanšu sektora lielumam bija izveidoti kontroles mehānismi? Es teiktu, ka nē,” sacīja Kalnmeiers.
Viņš arī norādīja, ka Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests līdz šim darbojās atbilstoši tam pieejamiem resursiem un adekvāts atbalsts tam ir tikai pēdējās valdības laikā.
Ģenerālprokurors sacīja, ka, piemēram, pērn dienests saņēma teju 18 000 ziņojumu, kuri bija jāizvērtē, bet dienestā strādā vien 35 cilvēki, un analītiķu algas ir no 800 līdz 1300 eiro uz papīra.
KONTEKSTS:
Februāra vidū ASV Finanšu ministrijas noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN” paziņoja par plāniem noteikt sankcijas "ABLV Bank" par iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. “FinCEN” norādīja, ka banka līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties mazināt draudus savām darbībām. Tas radīja bankai grūtības, un rezultātā ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pēc aktīvu apjoma pērn beigās bija trešā lielākā banka Latvijā.
Marta sākumā Latvijā darba vizītē ieradies ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs, lai pārrunātu situāciju Latvijas finanšu sektorā un vienotos par tālāko sadarbību. ASV finanšu tirgus uzraugs sagaida no Latvijas aktīvāku rīcību, vēršoties pret augsta riska darījumu apkalpošanu Latvijas komercbankās.
Tikmēr valdība uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) izstrādāt jaunu nodevu bankām par čaulas kompāniju. Valdības mērķis ir šādu uzņēmumu daļu Latvijas bankās samazināt uz pusi.
