Viņš pastāstīja, ka uzņēmēju aptauja “Citadele indekss” jau deviņus mēnešus pēc kārtas fiksē uzņēmēju pesimismu, un noskaņojums kļūst aizvien negatīvāks, oktobrī sasniedzot 2008. gada sākuma līmeni.
Kaktiņš norādīja, ka “mēs visi atceramies, kas notika pēc tam” – sekoja nopietna krīze.
Ja šis indekss atrodas pesimisma zonā, var sagaidīt, ka drīzumā jau premjeru informēs par ekonomisko rādītāju kritumu, norādīja Kaktiņš.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Kaktiņš uzsvēra, ka uzņēmēju vidū pesimisms ir lielāks par optimismu jau deviņus gada ceturkšņus jeb vairāk nekā divus gadus. Taču tieši oktobrī ir pamanāma asa noskaņojuma pasliktināšanās.
„Ja skatāmies eksportētājus un neeksportētājus, tad redzam, ka pesimisma zonā ir abi divi,” akcentē Kaktiņš.
Savukārt “Citadeles” bankas valdes locekle Santa Purgaile LTV “Rīta panorāmai” pauda, ka uzņēmēji pašlaik ir nogaidošā pozīcijā, un viņu noskaņojums uzlabosies, kad Latvijas ekonomikā ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi.
Viņa pašreizējo situāciju salīdzināja ar ģimeni, kurā uzņēmēji ir tēvs, kas pelna naudu, bet ierēdņi sāk uzvesties kā bērni veikalā, kur nezina, ko lai pieprasa, un rezultātā tas tēvu sadusmo, un viņš paziņo, ka nepirks neko nevienam.
Tiesa, banku sektorā kreditēšana aug, un tāpēc nākamajam gadam prognoze ir pozitīvāka. Uzņēmēji iegulda attīstībā, un tas izskatās pēc gatavošanas ES fondu līdzekļiem, tāpēc var cerēt, ka “tēvs pelnīs ne tikai sev”, bet arī visai ģimenei, norādīja Purgaile.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš raidījumā "Pēcpusdiena" atzīmēja ES fondu milzīgu lomu Latvijas ekonomikā. Ja tos izdosies sekmīgi apgūt, tad Latvijas ekonomika varētu uzlaboties, taču cita pamata optimismam nav. Viņš arī atgādināja, ja līdz 2021. gadam, kad vairs nebūs pieejami ES līdzekļi, Latvijas ekonomika nebūs pārkārtota, tad jauna krīze ir neizbēgama.