Krustpunktā

"Rīga izvēlas" - Rīgas domes vēlēšanu rezultātus vērtē partiju pārstāvji

Krustpunktā

Diskusija: valsts un Latvijas cilvēku palīdzības iespējas problēmbērniem

Sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus: arvien liela neskaidrība par finansējumu

Kaimiņš sola «ar zobenu un vairogu» aizstāvēt finansējumu LTV un LR iziešanai no reklāmas tirgus

Valdība trešdien, 2. septembrī, aiz slēgtām durvīm spriedīs par neatkarīgo iestāžu pieprasījumiem nākamā gada valsts budžetā. To vidū ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) prasītie 8,3 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kas politiski tika izlemta jau pirms diviem gadiem. Politiķi vārdos to atbalsta, taču konkrēta lēmuma par to, ka reklāmas zaudējumu segšanai vajadzīgā nauda tiešām būs prasītajā apjomā, joprojām nav. Tas sabiedriskajiem medijiem sarežģī programmu veidošanu, kas jāplāno mēnešiem uz priekšu.

 

Komercreklāmas kļuvušas par pagātni daudzos Eiropas sabiedriskajos medijos. 2018.gadā Saeima lēma, ka reklāmām nav jāskan arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. To vietā jābūt saturam, kas vairo sabiedrisko labumu. Bet reklāmas ienes naudu, tāpēc tikpat būtisks ir jautājums, kā šo zaudējumu kompensēt.

Kā otrdien raidījumā „Krustpunktā” norādīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, medijam ir laikus jāplāno saturs un jāzina, ar ko rēķināties, tāpēc skaidrība jāvieš jau tagad: „Mēs šos aprēķinus par nepieciešamajiem līdzekļiem esam veikuši jau 2017. gadā. Viena daļa tiešām ir kompensēt mūsu reklāmas ieņēmumu kritumu nākamajā gadā. Bet jāsaprot, ka ir vēl citas lietas, kā esam līdz šim darbojušies reklāmas tirgū. Proti, tie ir maiņas darījumi, kas mūsu gadījumā ir ļoti svarīgi satura veidošanā. Piemēram, esam strādājuši ar milzīgām atlaidēm [reklāmai] un tādējādi guvuši lielisku iespēju klausītājiem dzirdēt koncertus mūsu mākslinieku izpildījumā. Ir vēl dažādas pozīcijas, kuras nav apšaubāmas un ir ļoti skaidri saprotamas.”

Latvijas Radio nākamā gada budžetā vajadzētu vēl 2,2 miljonus eiro. To plānots novirzīt gan jaunam saturam, gan Klapkalnes pieminētajiem maiņas darījumiem, nodokļu un autortiesību maksājumiem, gan investīcijām un ēkas uzturēšanai, ko iepriekš sedza no reklāmas ieņēmumiem.

Latvijas Televīzijai nepieciešami seši miljoni eiro. Kā atzina LTV Programmu daļas vadītāja Rita Ruduša, šobrīd ļoti pietrūkst skaidrības par finansējumu.

„Mums jau tas pulkstenis tikšķ. Negribam nonākt situācijā, ka janvārī, uzsākot darbu, ir sarucis kvalitatīvs oriģinālsaturs, ko varam piedāvāt skatītājiem,” norādīja Ruduša.

Taču skaidrību pagaidām nevieš arī politiķi. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) pieļāva, ka konkrētākas finansējuma aprises varētu būt trešdien pēc valdības sēdes, tomēr lika noprast, ka apstākļos, kad nākamā gada budžeta ieņēmumi par miljardu iepaliks izdevumiem, jostas būs jāsavelk arī sabiedriskajiem medijiem.

Fragments no „Krustpunktā” vadītāja Arņa Krauzes intervijas ar Reiru: „Domāju, ka arī tām institūcijām, kas finansējas no valsts, būs ļoti rūpīgi jāpārskata savi budžeti. (..) Par [piešķiramajām] summām mēs vēl nevaram runāt, jo tās ir skrupulozi jāpārbauda, jāskatās. Vērtēsim.

Varbūt [piešķirtā summa] tieši tāda arī būs [kā prasīts], bet varbūt arī mazāka.”

Galavārds par nākamā gada budžetu būs jāsaka Saeimai. Parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš raidījumā „Krustpunktā” pauda viedokli, ka prasītie 8,3 miljoni ir slieksnis, par kuru zemāk nedrīkstētu krist, jo Latvijas sabiedriskie mediji jau tā ir vieni no nabadzīgākajiem Eiropā.

„Varu teikt, ka es ar zobenu un vairogu stāvēšu šajā aizsardzības bastionā, lai šī nauda tiktu piešķirta. (..) Ir ļoti labi, ka mēs par šo jautājumu tagad runājam un jūs, sabiedrisko mediju žurnālisti, sildāt šo katlu. Es absolūti to atbalstu un par 99,9% esmu pārliecināts, ka šie 8,3 miljoni eiro Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, kas paredzēta, lai kompensētu iziešanu no reklāmas tirgus, šogad būs, lai no jaunā gada likums tiktu pildīts,” sacīja Kaimiņš.

Pieminētie 8,3 miljoni eiro balstās uz piecus gadus veciem aprēķiniem, ko auditēja uzņēmums „KPMG”. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš uzsvēra, ka šajā pieprasījumā pamatots ir katrs cents:

„Šie 8,3 miljoni ir nepieciešami, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzija varētu ne tikai iziet no reklāmas tirgus, bet arī attīstīties.

Arī komercmediju vide ir novājināta, tāpēc prasām nākamā gada budžetā arī miljonu eiro komercmedijiem, taču redzam, ka mūsu informatīvā telpa samazinās. Ir slēgtas LNT ziņas. Un sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir arī valsts drošības jautājums. Cik stipri būs mūsu mediji, tik stipra būs arī informatīvā telpa.”

Sabiedriskajiem medijiem pieprasītās naudas pamatojumam gan negrib piekrist Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kas pārstāv privātos raidošos medijus. Tās izpilddirektors Andris Ķēniņš uzsver, ka asociācija atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, to attīstību un svarīgo lomu informatīvās telpas stiprināšanā. Taču mulsinot, ka zem reklāmas zaudējumu kompensācijas „karoga” tiek prasīta nauda arī citām vajadzībām.

„Es piekristu Reira kunga viedoklim, ka katrs sabiedrības līdzekļu pieprasījums ir rūpīgi jāizvērtē. Un, ja zem šī budžeta pieprasījuma, ko NEPLP pašlaik virza, slēpjas vēl kādas citas vajadzības, tad tas būtu skaidri un atklāti jāpasaka, jānodala atsevišķi, un to izmaksas būtu jāvērtē kontekstā ar citiem sabiedrisko mediju saturiskās un tehnoloģiskās attīstības plāniem, kas diemžēl šobrīd ir vairāk kā neskaidri,” sacīja Ķēniņš.

Ķēniņš norādīja, ka Raidorganizāciju asociācija tā arī nav saņēmusi no NEPLP skaidru pamatojumu pieprasītajai summai. Līdz ar to nav pārliecības, ka sabiedriskie mediji pēc iziešanas no reklāmas tirgus negatīvi neietekmēs mediju telpu.

„Iziešana no reklāmas tirgus nozīmē arī to, ka šim saturam būtu jāmainās, tam būtu jākļūst vairāk sabiedriskam.

Bet, kā šis saturs mainīsies, to mēs pagaidām nekur neredzam. Līdz ar to arī par šo saturisko pusi ir ļoti daudz neskaidrību,” norāda Ķēniņš.

Savu nostāju Latvijas Raidorganizāciju asociācija plāno izsūtīt arī atbildīgajām institūcijām, kas lems par sabiedriskajiem medijiem piešķiramo naudu.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesore, komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne Latvijas Radio norādīja, ka politiķiem vienmēr bijusi tendence turēt cieši savā redzeslokā sabiedrisko mediju attīstību un medijus izmanto retorikā, lai izceltu to nozīmi, bet reālie darbi liecina, ka politiska kultūra attiecībā uz medijiem nav mainījusies. Politiķiem izdevīgs vājš medijs, kas nespēj pildīt savus pienākumus, un finansējums medijiem atkal ir atstāts ikgadējai politiķu lemšanai, kas nedod stabilitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti