Birokrātijas balva '20

Tēvs ārstējas Onkoloģijas centrā Austrumu slimnīcā. Ārstējošais ārsts nosūtījis tēvu uz starošanu stacionārā, tur pat, tajā pašā slimnīcā. Jau rezervēta vieta un laiki. Bet nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Tā ir tikai formāla lieta, jo ārstējošais ārsts jau nosūtījis, bet formāli šāds nosūtījums jāraksta ģimenes ārstam. Šis izraksts prasa vismaz ģimenes ārsta laiku. Cik jauki - tagad ir E-veselība, nekur nav jābrauc. Visiem vajadzētu būt ērti.

Bet, izrādās, ka Austrumu slimnīcas pieņemšanas nodaļā E-veselību atvērt nevar/neizmanto/vispār neesot pieslēgta. Es tā arī nesapratu, kas tieši par problēmu, bet dzirdēju visas trīs atbildes. Es pajautāju, vai tad tiešām neviens dators nav pieslēgts? Nē, neesot. Pieprasa izdrukātu nosūtījumu. Labi, to nosūtījumu paši varam izdrukāt no E-veselības, bet...
1) nosūtījums E-veselībā uz tēva vārda, es nevaru pieslēgties tēva kontam, jo nepieciešams Smart-ID, tēvam ne viedtālruņa, ne Smart-ID.
2) lai tiktu pie tēva konta, nepieciešama pilnvara, kas jāraksta NVD. Tātad, 82 gadus vecs cilvēks jāved rakstīt pilnvaru, lai es varētu izdrukāt nosūtījumu no E-veselības, kurai nevar piekļūt iestāde, kurai tā E-veselība ir domāta. It īpaši covida laikos.
Vēlreiz nācās raustīt ģimenes ārstu un lūgt nosūtījumu uz papīra.
Jautājumi:
1) Kāpēc ģimenes ārsts jāpārslogo ar lieku, pilnīgi formālu papīru izrakstīšanu? Kāpēc jādubulto ārstējošā ārsta nosūtījums, kas jau ir slimnīcas dokumentos, digitāli un uz papīra?
2) Kāda jēga no E-veselības, ja to neizmanto visas med. iestādes un tik un tā jādrukā ārā?
3) Kā ar visiem šiem papīriem un nosūtījumiem (virtuāliem un papīra) var tikt galā vientuļš slims cilvēks gados, ja viņam nav palīga? Ja arī ir palīgs, tad ierobežota piekļuve kontam. Nepieciešama pilnvara. Pilnvara izdrukāt nosūtījumu, kas dubulto jau esošo ārstējošā ārsta nosūtījumu. Absurds.
Es uzskatu, ka ģimenes ārstus nedrīkst izmantot kā sekretārus paīru kārtošanai. Ar to visu varētu tikt galā E-veselība, bet kāda no tās jēga, ja tā nav ērti pieejama ne lietotājiem, ne med. iestādēm?
Ziņo

Dienas ziņas

Atklāta fotostāstu grāmata «Jelgavnieki 1918–2019»

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Busiņš tirgojas, grozījumi iesniegti Rīgas domē

Kafijas un ēdiena busiņiem Rīgā būt – nosacījumu izmaiņas iesniegtas domē

Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti sagatavojuši grozījumus noteikumos, lai turpmāk arī ikdienā Rīgas parkos varētu notikt tirdzniecība no mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šo grozījumu iniciatori ir maza kafijas busiņa saimnieki, kuri pirmie publiski norādīja uz noteikumu absurdumu.

Kamēr izmaiņas vēl gaida domes deputātu akceptu, kafijas busiņš saņēmis īslaicīgu atļauju tirgoties Esplanādē un Vērmanes dārzā. 

Mazā kafijas busiņa īpašnieki norādīja uz lielu netaisnību. Izrādījās, ka Rīgas saistošie noteikumi liedz tirdzniecību no mehāniska transportlīdzekļa pilsētas vēsturiskajā centrā un parkos, ja vien tas nenotiek kāda organizēta pasākuma ietvaros. Ikdienā – nē, nedrīkst.

Proti – tirgot kafiju Tērbatas vasaras ielā viņi drīkstēja, bet parastā svētdienā Vērmanes dārzā tas bija pretlikumīgi.

Lai gan pašu projektētajā un būvētajā braucamajā ir aukstais un karstais ūdens un iespēja izmazgāt piena kanniņu pēc katras putošanas, tas nebija pietiekams arguments, lai saņemtu būvvaldes atļauju.

Tagad Eduards Seļezņevs no prieka gatavs stāvēt uz rokām. Rīgas būvvalde saskaņojusi tirdzniecību divos Rīgas parkos. Un cilvēku atsaucība ir neticami liela.

Eduards un Sanda Seļeznevi

“Vecas tantiņas, kas kafiju nedzer, pieskrien klāt, turaties, jums viss būs labi! Tas ir ļoti patīkami,” atzina kafijas busiņa saimniece Sanda Seļezņeva.

“Tā tiešām ir sirdslieta, vēlreiz atkārtošos, tā enerģija, ko mēs saņemam – mēs turam īkšķus, tā ir tā pievienotā vērtība, kas šajā darbā ir tā lielākā!” uzsvēra Sanda Seļezņeva.

Eduards savukārt stāstīja, ka “cilvēkiem patika, ko esam radījuši, un nebija neviena negatīva komentāra. Es zināju, ka latvieši ir laba nācija. Man sieva ir latviete! Bet es esmu šokā, ka visi mums novēl veiksmi! Mēs visus gaidām uz kafiju!”

Busiņa saimnieki neuzskata, ka konkurē ar citiem uzņēmējiem. Tieši otrādi – pilsētvidē ir vieta gan vieniem, gan otriem.

“Tie, kas grib skrienot, tie paņem, tie, kas kūciņu, tie ies uz kafejnīcu. Rīgā pietrūkst šādu busiņu, kas piedāvātu ne tikai kafiju,” stāstīja Eduards.

Tikmēr Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka nepieciešamie priekšlikumi grozījumiem, lai kvalitatīvi mehāniskie transportlīdzekļi var parkos un ielās tirgot produkciju arī ikdienā, jau ir sagatavoti un iesniegti Rīgas domē.

“Eds coffe bus” īpašnieki ļoti cer, ka tos apstiprinās ātri. Jo īslaicīgā tirdzniecības atļauja ļauj tirgoties tikai 24 dienas gadā.

Viņi plāno šīs atļautās kafijas dienas “izstiept” līdz oktobra beigām.  

Dalies ar savu pieredzi, piesaki nejēdzīgo procedūru “Birokrātijas balvai’20”!

Ziņo
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti