Kafijas plantācijas Kenijā aizņem aptuveni 110 tūkstošus hektāru. Austrumāfrikas valsts ir piektā lielākā "Arabica" kafijas ražotāja kontinentā aiz Etiopijas, Ugandas, Kotdivuāras un Tanzānijas. Lielākā daļa Kenijas kafijas audzēšanas zonu atrodas centrālajās pilsētās Murangā un Kiambu.
Lauksaimnieki apgalvo, ka klimata pārmaiņas ir nopietni ietekmējušas šīs teritorijas. Jārēķinās ar neparedzamiem nokrišņiem, sausumu un temperatūras paaugstināšanos, kas apgrūtina ražas pārvaldību un slimību kontroli. Zinātnieki izpētījuši, ka klimata pārmaiņu rezultātā tagad vētru kopumā ir mazāk, bet tās kļuvušas spēcīgākas un līdz ar to postošākas. Pirms aptuveni divsimt gadiem nokrišņi bija vienmērīgāk sadalīti un tas sniedza labvēlīgākus apstākļus lauksaimniekiem.
"Tagad klimata pārmaiņu rezultātā nav iespējams prognozēt, ka būs lietus. Kafijas ražošanas kontekstā nav iespējams izplānot, kad lietot mēslojumu vai veikt citas nepieciešamās darbības.
Kur agrāk ieguvām ap desmit kilogramiem kafijas, tagad iegūstam vien divus kilogramus. Attiecīgi ražošanas apjomi un ienākumi samazinās," stāstīja kafijas plantācijas vadītājs Saimons Kinoti.
Kenijas kafijas ražošanas apjomi samazinājušies līdz 40 tūkstošiem tonnu gadā. Kafijas ražošanai piemērotākās temperatūras ir no 19 līdz 25 grādiem pēc Celsija. Kļustot siltākam, šie apstākļi tiek traucēti un daudzi koki vienkārši iznīkst.
"Klimata pārmaiņu un nepastāvīgo nokrišņu dēļ nav iespējams paredzēt, kad kafijas pupiņas būs nobriedušas. Un tās attīstās atšķirīgi. Piemēram, šīs sarkanās ogas ir gatavas novākšanai atšķirībā no zaļajām. Šo atšķirību dēļ ražas novākšana prasa ilgāku laiku, nekā ierasts," rāda kafijas audzētājs Ismaels Otaga.
Tā kā pupiņu novākšanas process kļuvis sarežģītāks, tagad tas arī aizņem ilgāku laiku.
Trīs mēnešu vietā tās jāvāc līdz pat septiņiem mēnešiem. Tādējādi pieaug ražošanas izmaksas. Nepastāvīgo nokrišņu dēļ augus arī grūtāk pasargāt no dažādām slimībām.
