Kādus draudus «Covid-19» rada Latvijas ekonomikai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ja koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums patiešām izvērtīsies globālā pandēmijā, ir ļoti iespējams, ka tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV. Un tad arī Latvijā ir gandrīz neizbēgama gan ekonomikas lejupslīde, gan bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu. 

Globālā pandēmija – epidēmija, kas aptver visus kontinentus –, 2020. gadā samazinātu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem), vēsta “Oxford Economics”. Globālais ekonomikas pieaugums būs tikai 2,3%, prognozē “Oxford Economics”.

Iespējams, gaidāms “ļoti spēcīgs šoks”

Tādā gadījumā ASV un eirozonas valstīs sāksies recesija, bet pasaules ekonomiku gaida “īslaicīgs, taču ļoti spēcīgs šoks”. Mazāk smags variants gaidāms, ja pandēmija izvērtīsies tikai Āzijā - tas pasaules IKP atņems 0,4 triljonus dolāru (0,5%). Triecienu ekonomikai rada ne tikai slimības izraisītais nāves gadījumu skaits, bet arī blakusefekti – uzņēmumu darbinieku neierašanās darbā, tūrisma samazināšanās un piegāžu ķēžu izjaukšana, raksta “Bloomberg”.

Cik ilgi var turpināties pandēmija, ja tā patiešām sāksies, un vai tā būs – atbildes uz šo jautājumu nav nevienam. Ķīnas ekspertu grupas cīņai ar “Covid-19” vadītājs Džuns Naņšaņs paziņojis, ka slimības izplatīšanās Ķīnā tiks apturēta līdz aprīļa beigām. Iepriekš tomēr tika prognozēts, ka tas notiks martā. Pēc Ķīnas datiem, saslimušo skaita pieaugums februāra beigās samazinājies, taču starptautiskajiem ekspertiem ir šaubas par šīs statistikas precizitāti.

Kas notiek pasaulē?

Tikmēr vīrusa ģeogrāfija paplašinās pa visu pasauli, tostarp arī Eiropas valstīs. Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns teicis, ka valstī sākusies epidēmija. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par ātru vakcīnas izstrādes procesu (klīniskie izmēģinājumi ar cilvēkiem sāksies apmēram pēc sešām nedēļām) un ka straujais kritums ASV biržās februāra pēdējā nedēļā noticis tāpēc, ka “pārvērtēti” vīrusa radītie riski. Tomēr ASV veselības aizsardzības sistēmas pārstāvji teic, ka

ir “iespējams un pat gaidāms”, ka ASV no pandēmijas izvairīties neizdosies un ka tās sākums ir tikai laika jautājums, un ka, iespējams, būs jāslēdz skolas un citas iestādes.

Virkne pasaules kompāniju paziņojušas, ka vīrusa izplatīšanās ietekmēs to biznesu, taču vairākums atturas no precīzām prognozēm, norādot uz situācijas  neskaidrību. Visvairāk pagaidām cietušas aviopārvadājumu un tūrisma nozares, kā arī tās, kurām Ķīna ir kritiski svarīgs noieta tirgus – rūpniecības uzņēmumi un luksusa preču ražotāji.

“No ekonomikas viedokļa, problēma ar “Covid-19” ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā utt. Tie ir pārejoši, un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV/Eiropa jau pirms vīrusa balansēja uz recesijas robežas, un pasaulē šobrīd nav labs brīdis nekāda veida šokiem,” tviterī raksta bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Bet kā ir Latvijā?

Latviju arī ietekmēs šāda notikumu attīstība, sliktākajā gadījumā – līdz pat ekonomikas lejupslīdei, uzskata Āboliņš.

“Situācija ātri attīstās, un prognozēt ir grūti. Taču ir skaidrs, ka ietekme būs ne mazāka kā no Ķīnas un Āzijas ekonomikas, jo Ķīnas ekonomika pašlaik darbojas daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar tās potenciālu. Pasauli ietekmēs Ķīna-ražotāja un Ķīna-patērētāja, daudzi pasaules uzņēmumi jau paziņojuši par problēmām ar piegāžu ķēdēm, tāpēc ka ražotnes Ķīnā nestrādā. Tas droši vien ietekmēs arī mūsu nozares, kuras ir atkarīgas no Ķīnas detaļām un komponentēm. Un tagad jau var teikt, ka

tās Latvijas еkonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies, būs par 0,5 līdz 1,5 procentpunktiem mazāk atkarībā no tā, cik lielā mērā izdosies ierobežot vīrusa izplatīšanos.

Turklāt daudz kas būs atkarīgs ne tikai no Ķīnas, bet arī no situācijas Eiropā un Latvijā. Sliktākais variants ir globālā recesija un Latvijas IKP samazināšanās, kā arī bezdarba pieaugums. Lai gan lielu bezdarbu es negaidītu – pie mums pensijā katru gadu aiziet vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jaunieši. Negribu teikt, ka manis aprakstītais negatīvais scenārijs ar recesiju noteikti būs, taču risks ir. Un pat īslaicīgs, bet spēcīgs šoks var būt par iemeslu uzņēmumu finansiālajām problēmām, ja tiem būs jāpārdzīvo vairāki mēneši ar lielu apgrozījuma kritumu,” prognozēja Āboliņš sarunā ar Rus.lsm.lv.

Kurus tas jau skāris?

Pēc tam, kad virkne lielo Eiropas aviokompāniju pārtrauca reisus uz Ķīnu, sekas izjuta “Latvijas pasts” (LP). Jau 3. februārī LP paziņoja, ka pasta sūtījumi uz Ķīnu netiks piegādāti līdz aviosatiksmes atjaunošanai. “Cietusi arī plūsma pretējā virzienā - no Ķīnas uz Latviju –, sūtījumi vai nu nepienāk, vai arī iet ilgāk,” Rus.lsm.lv pastāstīja LP preses sekretāre Gundega Vārpa. Tostarp “apstājies” arī Ķīnas giganta “Aliexpress” tranzīta mezgls Rīgā, kas strādā partnerībā ar LP – janvāra beigās ''Latvijas pasta'' operators sagaidīja simto ''boingu'' ar sūtījumiem no Ķīnas, pēc tam plūsma apstājās.

“Ir arī sūtījumi no Latvijas uz Ķīnu – to parasti nebija daudz, un tagad mēs ceram, ka kuru katru brīdi mēs atradīsim risinājumu, kā tos nosūtīt. LP sadarbojas ar daudzām lielām aviokompānijām, taču tagad lidmašīnas uz turieni gandrīz nemaz nelido,” piebilda Vārpa.

Plūsma pretējā virzienā, pēc viņas teiktā, palēninājusies, taču nav beigusies: “Sūtījumi no Ķīnas pienāk, Ķīna tos pārsūta tranzītā caur dažādām valstīm un pa dažādiem maršrutiem. Taču tā ir ilgāk, tālāk, mazāk, bet ir sūtījumi, kuri pagaidām nepienāk. Kravas iet pa saviem maršrutiem, mēs nevaram prognozēt – dažkārt kaut kas atnāk pēkšņi, piemēram, ja ostā ienācis kuģis, vai arī pa sauszemi. Cilvēkiem, kuri tagad kaut ko pasūta no Ķīnas, paši pārdevēji bieži atsaka, jo nevar garantēt piegādi. Taču, lai runātu par statistiku, cik daudz mainījušies apmēri, vēl nepieciešams pavērot. Pagaidām grūti prognozēt, kas būs tālāk - mēs, tāpat kā visi, lasām ziņas.” 

Cits uzņēmums, kas paziņojis par problēmām, ir elektronikas līgumražotājs “HansaMatrix”. Kompānija ar 24 miljonu eiro gada apgrozījumu darījusi zināmu, ka koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis komponenšu piegādes ķēdi no Āzijas, jo daļa ražotāju vēl nav atjaunojusi ražošanas procesu.

“HansaMatrix” vadībai  arī bija grūtības prognozēt epidēmijas ietekmi uz biznesu, taču tā brīdināja – pirmajā ceturksnī izdevumi par komponentēm var pieaugt, bet uzņēmuma rentabilitāte un apgrozījums – samazināties. Tagad kompānija mēģina atrast alternatīvus komponenšu piegādātājus.

Piegāžu ķēdes – kāpēc nekas nav skaidrs

“Mēs no Ķīnas saņemam tikai dažas iespiedplates un atsevišķas korpusu daļas,” Rus.lsm.lv pastāstīja radioelektronikas ražotāja “SAF Tehnika” vadītājs Normunds Bergs. “Piegādātāji mūs brīdināja, ka dažas detaļas kavējas par nedēļu vai divām, taču pagaidām tas mūs neietekmē. Mums ir rezerves, plānojam tās pusgadu uz priekšu, citas Ķīnā ražotas komponentes neizmantojam, komplektēšanu veicam paši. Tas ir no vienas puses. Taču, no otras puses, komponenšu tirgus ir globāls, un nekad nevar zināt, kas var ietekmēt tavus piegādātājus. Piegāžu ķēdes ir ļoti sarežģītas.

Var izrādīties, ka tavs iecienītais ASV vai Šveices ražotājs, kuram ir simtiem komponenšu piegādātāju, ir kritiski atkarīgs no kaut kāda sīkuma no Ķīnas, un tā dēļ visa ražošana tiek apturēta.

Minēšu vienu vēsturisku piemēru – pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā noskaidrojās, ka šajā prefektūrā ir rūpnīca, kas ražo epoksīda sveķus, kas ir kritiski svarīgi elektronikas iespiedplašu ražošanā. Turklāt tā ir viena no divām šādām rūpnīcām pasaulē. Un, kad šī rūpnīca apstājās, arī nozare visā pasaulē uz kādu laiku apstājās. Tāpēc šīs saiknes pasaulē ir ļoti smalkas.

Neviens negaidīja, ka Fukušimai būs tāda ietekme, bet, kad šī kritiskā atkarība noskaidrojās, mēs visi svīdām aukstus sviedrus, lai gan no malas to neviens nemanīja.”

Pēc Berga teiktā, sliktākajā gadījumā var pārkārtot visu piegāžu ķēdi, taču tas prasa laiku: “Koronavīruss ir potenciāli ļoti nepatīkama lieta, tas var daudz ko ietekmēt. Pagaidām mēs to nejūtam. Tāpēc es tavu rakstu pabeigtu ar domu, ka nekas nav saprotams un būs interesanti vērot notikumu attīstību. Un pagaidām es drīzāk uztrauktos par tiem, kuri no turienes saņem kaut kādas vienkāršas preces, sākot no tekstila un beidzot ar tehniku. “Mikrotīkls”? (nozares līderis ar ražotnēm Latvijā un Ķīnā – S.P.) Par viņiem es pārāk neuztrauktos – viņiem ražošana ir diezgan sabalansēta.”

Kompānija “Mikrotīkls” līdz raksta pabeigšanai uz Rus.lsm.lv jautājumiem nebija atbildējusi.

Pagaidām ir rezerves. Bet pēc tam?

Vīruss pagaidām nav ietekmējis tehnisko iekārtu un tehnoloģisko risinājumu piegādi telekomunikāciju operatoram “Tet”, taču nākotnē to nevar izslēgt, uzņēmumā informēja Rus.lsm.lv. Kas attiecas uz tehniku, kas tiek tirgota “Tet” veikalos, tad noliktavā ir “diezgan lielas rezerves” un kompānija “seko situācijai”.

Analoģiski iet tirdzniecības tīklam “Maxima”, kas pārdod arī Ķīnā izgatavotu sadzīves tehniku un preces, kā arī dažus pārtikas produktus, kā piemēram, Ķīnā audzētus ķiplokus.

“Pagaidām sarežģījumu nav – ir iepirkti diezgan lieli krājumi, un tie glabājas noliktavā. Taču perspektīvā pēc nedaudziem mēnešiem mēs varam sajust piegāžu aizkavēšanos,” pavēstīja “Maxima” preses sekretāre Liene Dupate-Ugule.

“No dažiem partneriem saistībā ar atsevišķām preču grupām ir bijuši signāli, jo daļa rūpnīcu Ķīna ir slēgtas. Tas attiecas uz tehniku, dažiem pārtikas produktiem, tostarp uz ķiplokiem – meklējam alternatīvus variantus Eiropas valstīs, Spānijā.  Prognozēt ir grūti, pirmo reizi esam tādā situācijā,” viņa stāstīja.

Kā ar ceļojumiem?

Pasaulē vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares – pēc tam, kad virkne lielo aviokompāniju pārtrauca lidojumus uz Ķīnu vai samazināja to skaitu, to akciju cenas biržās nedēļas laikā strauji saruka. Latvijas “airBaltic” uz Ķīnu nelido, taču jaunais vīruss ir nonācis arī līdz Eiropai.

Kā Rus.lsm.lv pastāstīja aviokompānijā, pēdējās dienās nedaudz samazinājusies biļešu rezervēšana uz Milānu, Romu un Veronu, taču kopumā rezervēšana joprojām ir augstā līmenī.

Atcelt lidojumus uz Itāliju “airBaltic” neplāno un to pamato ar Pasaules veselības organizācijas ekspertu informāciju, ka riski inficēties ar lipīgām slimībām lidojuma laikā ir minimāli.

Paniku tūristu vidū pagaidām nemana arī lielajā Latvijas tūroperatorā “Novatours”, un februārī šajā biznesā ir “klusā sezona”. Kā Rus.lsm.lv pavēstīja kompānijas vadītājs Leonīds Močeņovs, “Novatours” nestrādā ar Ķīnu un ar karantīnā slēgtajiem Itālijas ziemeļu reģioniem, bet tos slēpošanas kūrortus, uz kuriem “Novatours” sūta tūristus, raksta tapšanas brīdī koronavīruss nebija skāris:

“Mūsu bizness notiek parastā režīmā, taču situācija joprojām ir neskaidra un jutīga, viss var mainīties jebkurā brīdī. Mēs sekojam atbildīgo organizāciju rekomendācijām. Tāpat rīkojas visi tūroperatori un aviokompānijas pasaulē,” stāstīja Močeņovs.

Un kas notiek ar pensijām?

Taču nevar teikt, ka “Novatours” vīrusa tēma nekādi nav ietekmējusi. Latvijas “Novatours” mātesuzņēmums – Lietuvas “Novaturas” – savas akcijas kotē biržā. Nedēļas laikā “Novaturas” akcijas cena nokritusi par 25% - no 4,2 eiro līdz 3,14 eiro.

Pēdējās nedēļas laikā ASV biržu indekss “S&P” 500 zaudējis apmēram 10%, atgriežoties pagājušā gada decembra līmenī. Kritums “apēdis” visu “pirmsziemassvētku rallija” pieaugumu. Apmēram tikpat daudz nedēļas laikā sarucis Vācijas indekss DAX un Eiropas “Stox Europe 600”(pēc ceturtdienas, 27. februāra datiem), tie atgriezušies pagājušā gada septembra līmenī.

No vienas puses, gada griezumā tā vēl nav katastrofa. Pagājuša gada pirmajā pusē, kad tirgos valdīja panika ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, akciju cenas biržās bija būtiski zemākā līmenī. No otras puses, nav stabilizācijas pazīmju, bet daži eksperti jau paziņojuši, tas ir tikai sākums, bet “sliktākais vēl priekšā”.

Latvijas pensiju plānu ienesīgums, kas ir tieši atkarīgs no akciju tirgu svārstībām, pēdējā nedēļā būtiski samazinājies

— īpaši aktuāli tas ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem līdz 75% uzkrājumu ieguldīti akcijās. Tie līdz ceturtdienai bija zaudējuši 4 - 6% no nesenajiem maksimālajiem līmeņiem, kādi bija vēl pagājušajā nedēļā. Taču par pēdējiem 12 mēnešiem šo pensiju plānu grupas rezultāti, neskatoties uz kritumu februārī, joprojām ir visnotaļ pozitīvi - pieaugums 8 - 12%. Tiesa, tikai nedēļu agrāk, pirms panikas biržās, aktīvo pensiju plānu gada pieaugums bija 12 - 18%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti