Kādu ceļu Latvija varētu izvēlēties, ja izlemtu liegt audzēt zvērus kažokādām

Viena aiz otras Eiropas valstis pieņem lēmumu aizliegt dzīvnieku audzēšanu kažokādām. Kopumā šādu soli spērušas 18 valstis. Pērn vienas no pēdējām valstīm, kas pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumus, bija Francija un Igaunija, bet no šī gada vidus dzīvnieku audzēšana kažokādām būs aizliegta arī Itālijā. Vairākās valstīs, tostarp Lietuvā un Latvijā, uzsāktas parlamentāras diskusijas par aizlieguma pieņemšanu. Katrā no valstīm valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem noteikt pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz, vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu. Kādu ceļu potenciāli varētu izvēlēties Latvija?

Kādu ceļu Latvija varētu izvēlēties, ja izlemtu liegt audzēt zvērus kažokādām
00:00 / 05:30
Lejuplādēt

Patlaban Latvijā darbojas piecas kažokādu zvēraudzētavas, kurās mitinās ap 140 tūkstoš ūdeļu. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts Latvijas Radio paskaidroja, ka tās Latvijas ekonomikai dod lielu pienesumu.

“Katra nozare, kas mums dod darbavietas, nodokļu ieņēmumus, patērē vietējo produkciju, – manuprāt, tas ir pietiekami svarīgi Latvijas kontekstā. Protams, ūdeles mēs neēdam, protams, var runāt, ka lielā daļā nozare produktu eksportē, bet tas to nepadara maznozīmīgāku. Jau kaut kas paliek uz vietas, tad tas apjoms nav liels,” stāstīja Eglīts. 

Latvijā pērn septembrī Saeimā tika iesniegts kažokādu zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojekts, ko parakstījuši deputāti no dažādām frakcijām. Tas paredz, ka mūsu valstī dzīvnieku audzēšana kažokādām varētu aizliegt no 2026. gada. Likumprojekts vēl aizvien nav sagaidījis savu kārtu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Katrā no valstīm, kurā aizliedz dzīvnieku audzēšanu kažokādām, valdības izvēlas iet savu ceļu – vai nu kažokādu audzēšanas uzņēmumiem nosaka pārejas periodu, kad tiem darbība jāizbeidz, vai arī maksā kompensāciju par uzņēmējdarbības apturēšanu. 

Eglīts atgādināja, ka likumprojekts, kas aizliegtu kažokādu dzīvnieku audzēšanu, tika skatīts jau iepriekšējā Saeimā. Un tā lēma, ka šai nozarei ir vieta Latvijas ekonomikā.

Pašlaik situācija ir cita: ūdeļu audzētavās rodas Covid-19 perēkļi. Uz jautājumu, vai šīs nozares uzņēmumus, ņemot vērā riskus, varētu aizliegt ātrāk nekā 2026. gadā, kā paredz Saeimā iesniegtais likumprojekts, Eglīts uzsvēra, ka esošā situācija pieprasa ātrāk uzsākt diskusijas Saeimā.

“Diskusiju rezultātā šis gada skaitlis var pamainīties. Jebkurš pārejas posms dod uzņēmējiem laiku pārorientēt darbību, lai darītu ko citu. Pie jebkāda gada skaitļa šī kompensāciju izmaksa samazinās. Šobrīd mēs kompensācijas piedāvājām, jo lēmums nāca uzreiz: čiks un jāgriež, kad uzņēmējiem nav laiks pārorientēt darbību vai darīt ko citādāk. Pie jebkāda pārejas posma iespēja runāt par kompensācijām samazinās,” stāstīja ministrijas pārstāvis. 

Biedrības “Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas” pārstāve Sandra Vilciņa atzīst, ka ir grūti prognozēt, kāda būs Latvijā strādājošo kažokādu zvēraudzētavu nākotne, jo ir daudz nezināmo. Proti, Saeimā iesniegts likumprojekts par potenciālo šīs biznesa nišas apturēšanu, kā arī audzētavās izplatās Covid-19.

“Ja mēs šos divus nezināmos atliekam maliņā, tad ekonomiski nozarei šobrīd ir liels potenciāls, jo, kad pērn Dānija izkāva savus kažokzvērus, tad tas radīja milzīgu robu nozares produkcijā. Un šobrīd tām valstīm, kurās šī nozare darbojās, ir daudz jāstrādā un jāražo, lai šo robu aizpildītu,” stāstīja Vilciņa.

Uz jautājumu, kādu ceļu potenciāli vajadzētu iet Latvijai – maksāt kompensāciju vai noteikt pārejas periodu, ja tiktu aizliegta kažokādu zvēru audzēšana –, Sandra Vilciņa atbildēja:

“Mūs neapmierina ne viens, ne otrs no šiem ceļiem, jo mēs gribam strādāt, un mēs vēlamies nozari paplašināt. Gribam turpināt ar to nodarboties bez kompensācijām un bez aizliegumiem. Un, ja šo nozari slēdz, tad ir jābūt skaidram pamatojumam un formulējumam: kāpēc? Ko tas dos Latvijas ekonomikai un ko Latvijas ekonomika zaudēs, ja šo nozari likvidēs.”

Nevalstiskās organizācijas “Dzīvnieku brīvība” līdzdibinātāja, dzīvnieku tiesību aktīviste Katrīna Krīgere uzsvērusi, ka kažokādu zvēraudzētavām nav nākotnes nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā.  

Runājot par citu valstu pieredzi, Krīgere teica, ka katra valsts izvēlas savu modeli. Pārejas periodu kā kompensāciju piemēroja Vācija, Austrijā, Slovākijā, Luksemburgā, Ungārijā un Serbijā. Savukārt Itālijā, kas kažokādu zvēru audzēšanu plāno aizliegt no šī gada vidus, šīs nozares uzņēmumiem maksās kompensāciju. Tiesa, valsts ir noteikusi kompensācijas griestus, cik katrs uzņēmums var saņemt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt