Sadaļas Sadaļas

Kādi ir eiroparlamentāriešu iebildumi pret naudas atvēlēšanu «Rail Baltica»

Briselē turpinās aizkulišu cīņas par transporta projektiem paredzētās naudas sadalīšanu. Baltijas valstīs uzstāj, ka dzelzceļa projektam „Rail Baltica” netieši atvēlētie līdzekļi būtu jāsaglabā saskaņā ar vasarā panākto vienošanos starp Eiropas Savienības valstu premjeriem un prezidentiem. Tomēr Eiropas Parlamenta sarunveži turpina uzstāt, ka ir nepieciešama plašāka konkurence. Lai izprastu parlamentāriešu nostāju, Latvijas Radio uz sarunu aicināja vienu no trim sarunu vadītājiem, Eiropas Tautas partijas grupas deputātu no Rumānijas Marianu Žanu Marinesku.

Kādi ir eiroparlamentāriešu iebildumi pret naudas atvēlēšanu „Rail Baltica”Artjoms Konohovs

Jūlijā panāktā vienošanās starp Eiropas Savienības valstu premjeriem un prezidentiem paredz, ka aptuveni 1,4 miljardi eiro tiks atvēlēti, lai pabeigtu būtiskus iztrūkstošus dzelzceļa savienojumus starp kohēzijas valstīm. Baltijas valstu politiķi un diplomāti uzskata, ka šis formulējums būtībā nozīmē, ka nauda ar lielu varbūtību tiks dzelzceļa projektam „Rail Baltica”.

Tagad vasarā panāktā politiskā vienošanās ir jāieraksta transporta nozares noteikumos. Eiropas Parlamenta sarunu vadītāji, viens no kuriem ir rumānis Marians Žans Marinesku, uzskata, ka par šiem līdzekļiem ir jābūt sacensībai starp visām bloka valstīm, nevis tikai starp nabadzīgākajām.

„Tas ir dīvains priekšlikums. Bet tāds tas mums tika iesniegts. Mēs piedāvājām savu kompromisu. Jā, mēs tajā palielinām konkurenci no 15 dalībvalstīm uz 27. Mūsuprāt, tas ir tikai normāli, jo nauda nāk no visām dalībvalstīm. Tāds ir šī finanšu instrumenta pamatprincips – konkurence, kas notiek saskaņā ar Eiropas Komisijas izsludināto darba programmu,” norādīja politiķis.

Turklāt deputāts Marinesku piebilda, ka pat tad, ja no konkurences tiktu izslēgta Rietumeiropa, nekur nav garantēts, ka naudu saņems „Rail Baltica”.

“Kā jūs vispār zināt, ka šī nauda nokļūs Baltijas valstīs? Padomes priekšlikumā nekur nav minēts, ka šī nauda ir domāta „Rail Baltica”. Vai jūs zināt cik daudz Kohēzijas valstīs ir iztrūkstošu pārrobežu dzelzceļa savienojumu? Daudz! Piecpadsmit ir tikai pamattīklā. Tā kā jebkurš no šiem iztrūkstošajiem savienojumiem varētu saņemt naudu,” norādīja deputāts.

Viņam ir taisnība. Par katru nākamo naudas summu Eiropas Komisija vēl rīkos konkursu, kurā kopuzņēmumam „RB Rail” būs jāstartē. Naudas piešķiršana būs atkarīga arī no tā, cik veiksmīgi notiek šīs dzelzceļa līnijas celtniecība.

Kaut arī Marinesku min 15 potenciālos pretendentus, citi iesaistītie politiķi un diplomāti Latvijas Radio nosauc mazāku projektu skaitu. Visnopietnākais konkurents uz daļu no šiem līdzekļiem varētu būt ātrgaitas līnija starp Vroclavu Polijā un Brno Čehijā.

Janvārī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) pieļāva, ka grūtības ar transporta noteikumu apstiprināšanu varētu būt saistītas ar to, ka dažādu valstu deputāti Eiropas Parlamentā netieši cīnās par savas valsts projektiem. Marinesku, protams, to noliedz un apgalvo, ka viņš un viņa kolēģis Dominiks Rikē no Francijas tikai vēlas panākt godīgus spēles nosacījumus.

Eiropas savienības deputāts Marians Žans Marinesku

„Vai kāds, kurš kaut ko tādu ir sacījis, var man pateikt, ka es kaut ko lobēju? Piedodiet, tas vienkārši ir smieklīgi… Diplomātiski izsakoties. Mēs nelobējam nekādas intereses. Mēs mēģinām izveidot labu likumu,” sacīja Marinesku.

Tāpat politiskā cīņa notiek arī par tā dēvēto 70/30 principu. Jau pieminētajā ES valstu līderu lēmumā, ko oficiāli sauc par Eiropadomes secinājumiem, ir norādīts, ka 30% no 10 miljardiem eiro ir jābūt pieejamiem viskonkurētspējīgākajiem projektiem. Pārējā nauda būtu jāsadala saskaņā ar iepriekš noteiktām kohēzijas valstu kvotām.

Marinesku sacīja, ka šādi ar nabadzību vienā valstī tiek finansēta nabadzība citā. Tādēļ viņš ir piedāvājis iekļaut divus papildu nosacījumus, par kuriem tagad notiek diskusijas.

„Es uzskatu, ka „Rail Baltica” ir ļoti svarīgs projekts! Tas ir būtisks gan nacionālajā, gan vietējā, gan reģionālajā, gan Eiropas līmenī. Tam ir jābūt īstenotam. Tas zināmā mērā ir saistīts ar Krieviju, un mana pieredze liecina, ka Krievija nav tas labākais pasaulē. Tādēļ es gribu, lai dzelzceļš „Rail Baltica” tiktu uzcelts! Bet tam ir jānotiek saskaņā ar normāliem un likumīgiem noteikumiem,” norādīja politiķis.

Nākamā sarunvedēju tikšanās vēl nav nozīmēta, tomēr ir cerība, ka noteikumus izdosies apstiprināt līdz marta beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt