Un vainīgie uzņēmumi ik reizi arī sola šo lēmumu pārsūdzēt un meklēt taisnību tiesā, taču pagaidām tiesu prakse ir par labu Konkurences padomei.
Līdz šim lielākais Konkurences padomes piemērotais sods ir 9,4 miljoni eiro, un to 2009.gadā saņēma pieci elektropreču ražotāja “Samsung” izplatītāji. Lielākais no tiem – vairāk nekā 5,8 miljoni eiro – “Samsung” oficiālajam pārstāvim “Samsung Electronics Baltics”. Šie uzņēmumi bija sadalījuši tirgu, kas ļāva elektroprecēm uzturēt noteiktu cenu līmeni. Lai gan sekoja soda pārsūdzēšana, tiesa to atzina par pamatotu. Šobrīd visa soda nauda ir nomaksāta valsts budžetā.
Otrs lielākais sods – 7,8 miljoni eiro - piemērots 2011. gadā 22 Latvijā strādājošajām komercbankām par aizliegtu vienošanos saistībā ar komisijas maksām, kuras tiek piemērotas karšu maksājumos. Lai gan bankas sodus pārsūdzēja, tie tika atstāti nemainīgi, un nu visas 22 bankas tos ir nomaksājušas.
7,6 miljonu eiro sodu par karteļa veidošanu 2015.gadā piesprieda sešiem “Volkswagen” oficiālajiem dīleriem. Padome konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos un ļāvuši uzvarēt pašu izvēlētam pretendentam. Šis sods vēl nav nomaksāts, jo turpinās tiesvedība.
Savukārt sods 2,8 miljonu eiro apmērā piemērots 26 energobūvnieku veidotam kartelim, kas saskaņojuši un savstarpēji sadalījuši būvdarbu iepirkumus. Lai gan būvnieki sodus pārsūdzēja un dažas tiesvedības nav noslēgušās, samaksāta ir lielākā daļa soda jeb 2,2 miljoni eiro.
Savukārt piektais lielākais sods – 2,2 miljonu eiro apmērā 2013.gada nogalē piemērots “Latvijas gāzei”. Uzņēmums ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli, atsakot gāzes pieslēgumus jaunajiem klientiem, pirms tie nebija nomaksājuši iepriekšējo klientu uzkrātos parādus. ''Latvijas gāze'' lēmumu pārsūdzēja, tomēr 2016. gadā Augstākā tiesa to atstāja negrozītu. Arī šis sods ir nomaksāts.
