Uzņēmumam "Liepājas autobusu parks", kurā apmēram trešdaļa pieder Liepājas pilsētai, KP piemēroja lielāko sodu no trim uzņēmumiem – nedaudz virs 860 000 eiro. Par pašvaldībām atbildīgais ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka situācijas izvērtēšanai ir jānotiek.
"Es domāju, ka jāvērtē pašai pašvaldībai, tas noteikti ir satricinājums. Bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir ļoti svarīgi saprast, vai lietas ir labā pārvaldībā un vai pašvaldība kontrolē, pat ja viņi ir mazākuma akcionārs, vai viņi pārzina lietas, kas ir uzņēmumos," sacīja ministrs.
Liepājas pilsētu uzņēmuma padomē pārstāv izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Viņš norādīja, ka pašvaldība KP lēmumā nav minēta. Pēc lēmumā rakstītā sarunās piedalījušies tikai valdes locekļi, no kuriem neviens nepārstāv pilsētu.
"Pašvaldība nav minēta, nav minēti arī kādi no pašvaldības locekļiem. Un arī publicētajā sarakstē nav nekāda sarakste bijusi ar pašvaldību," skaidroja Jēriņš.
KP lēmums vēl nav stājies spēkā, tādēļ šobrīd tās noteiktais sods "Liepājas autobusu parkam" vēl nav jāmaksā. Ja lēmums stāsies spēkā un sods būs jāmaksā, par to nebūs jāatbild liepājniekiem no savas kabatas, norādīja pilsētas pārstāvis.
"Protams, kaut kāda pašvaldības maksāšanas tiesa nav paredzēta. Uzņēmums ir atbildīgs ar saviem līdzekļiem, un pašvaldības iesaistes tur nav," skaidroja pašvaldības pārstāvis.
Jēriņš arī piebilda – Liepājas pašvaldība jau pirms kāda laika pieņēmusi lēmumu savas kapitāldaļas uzņēmumā pārdot. Tomēr tas nav vienkārši. Turklāt nevar izslēgt, ka arī šāda veida skandāls tam nepalīdzēs.
KONTEKSTS:
KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss".
Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem ar kopējo līguma summu – 447 miljoni eiro. Karteļa vienošanās rezultātā tika deformēts sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus visā Latvijas teritorijā un ATD saņēma nevis reāli konkurējošus pretendentu piedāvājumus, bet gan savstarpēji konkurentu saskaņotus un konkurenci imitējošus piedāvājumus, atzīmēja KP.
Uzņēmumi nepiekrīt konkurences uzraugu lēmumam.
