Apstiprinātais tiesiskās aizsardzības plāns paredz pārtraukt sporta un kultūras sponsorēšanu. Līdz šim „Liepājas metalurgs” regulāri atbalstījis ērģeļmūzikas un pianisma zvaigžņu festivālu, kā arī piešķīris naudu dažādām biedrībām un projektiem. Dāsnāks atbalsts ticis Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei. Naudas lūdzēju rindas pie „Liepājas metalurgs” administrācijas durvīm nekad nav trūcis, taču šīs summas nav salīdzināmas ar sportam tērēto naudu un tajā iesaistītajiem cilvēkiem.
Liepājas ledus hallē trenējas pilsētas amatieri, taču pamatā te slido bērni un jaunieši, kā arī publiskās slidotavas laikā daudzi liepājnieki. Sporta ambīciju godība sarūk, jo profesionālas hokeja komandas vairs nav. Pagaidām sporta klubā vēl darbojas profesionālā futbola komanda, taču nav skaidrības, cik ilgi.
„Liepājas metalurgs” sporta kluba direktors Ilgvars Šēns apstiprina, ka tiesiskās aizsardzības plāns neparedz atbalstu sportam un kultūrai un ka tas nozīmē sporta kluba likvidēšanu. „Praktiski tā tam būtu jābūt. Mums ir tikai viens sponsors, tā ir akciju sabiedrība. Ja no turienes nenāk neviens santīms, brīnumi nenotiek, tad ir sporta kluba likvidēšana. Šodien algu sarakstā man ir 87 cilvēki, kam jānodrošina alga,” saka Šēns
Cilvēku, kuri reāli zaudētu darbu, visticamāk, būtu mazāk, jo daļu no šī rūpala, izņemot profesionālo sportu, ir gatava pārņemt pašvaldība. Līdz šim gan pašvaldība nav saņēmusi nevienu rakstisku priekšlikumu, lai varētu izskatīt lēmumu par sporta bāžu pārņemšanu vai pirkšanu. Skaidrs ir viens, ka pašvaldība ir gatava pārņemt bērnu un jauniešu sportu, norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Lēmums par finansiālu atbalstu gaidāmas jau šodienas domes sēdē. „Izmaksu ziņā jau šajā gadā pašvaldības budžetā ir ieplānoti 250 tūkstoši latu, no tiem 35 tūkstoši jau ir novirzīti. Šīs dienas domes sēdē novirzīs vēl 65 tūkstošus latu,” saka Sesks.
Ar pašvaldībai piederošo sporta bāžu pārņemšanu, kuras "Metalurgs" ir atjaunojis un uzturējis labā kārtībā, lielu sarežģījumu nebūtu, skaidro Uldis Sesks. Atklāts paliek jautājums par ledus halli, jo TAP nav paredzēta skaidra summa, par kādu halli varētu pārdot, kas rada neskaidrību. Pašvaldība varētu halli pārņemt, to iznomājot.
Attiecībā uz saistībām pret pašvaldību, „Liepājas metalurgs” ir samaksājis nekustamā īpašuma nodokli. Kopumā "Metalurga" nodokļu ieņēmumu īpatsvars pašvaldības budžetā svārstās no 14% līdz 17%. Pagaidām pašvaldība zaudējumus saistībā ar sarukušajām „Metalurga” darbinieku algām neizjūt, jo iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksājumi Liepājā nonāk caur Valsts kasi, kas vadās pēc reālās nodokļu ieņēmumu izpildes ar divu gadu vēsturisku nobīdi. Aktuāli tas kļūs, sastādot 2014. – 2015. gada budžetu.
Par iespējamiem zaudējumiem nākotnē Liepājas mērs atturas runāt. Investora piesaiste "Metalurgam" ir uzdevums numur viens, kam jāpievērš uzmanība, un TAP nav brīnumnūjiņa, kas visu atrisinās, spriež Sesks. „Mani personīgi uztrauc, kas lasāms laikraksta „Kurzemes Vārds” virsrakstā, ka apstiprinātais administrators Haralds Velmers pasaka – ar mani neviens no potenciālajiem investoriem nav runājis. Man rodas virkne jautājumu, vai valdība nav nedaudz tādā pašapmierinātībā ieslīgusi, domājot, ka kāds ar investoriem strādā,” norāda Sesks.
Tikmēr Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers pauž neizpratni, kāpēc darba grupā par "Liepājas metalurga" jautājuma risināšanu nav pieaicināta arodbiedrība. Pagaidām gan protesta akcijas arodbiedrība neplāno. „Man tas šķiet absurdi. Mēs visos līmeņos runājam par sociālo dialogu, par trīspusējo sadarbību. Šis ir piemērs, kur valdībai, darba devējiem, arodbiedrībai, premjeram, finanšu konsultanta „Prudentia” pārstāvim vajadzētu nākt kopā un runāt. Arodbiedrībai tur bija jābūt,” saka Meiers.
Liepājas domes opozīcijas deputāts un ilggadējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs apbrīno „Liepājas metalurga” darbinieku patriotismu un lojalitāti pret vienu uzņēmumu.
Siltais laiks ir beidzies un tūlīt būs jāsāk maksāt par apkuri. Šī būs grūta ziema gan cilvēkiem, gan pašvaldībai, piebilst deputāts.
„Ja vairāki tūkstoši ar cerībām skatījās uz katru ziņu, kas nāca, es aicinātu būt godīgiem pret šiem cilvēkiem un nestāstīt skaistas pasakas par to, kā būs, ja būs, bet legalizēt īsto situāciju uzņēmumā. Ir lietas, ko cilvēki grib dzirdēt, bet, ja viņš nevar pabarot bērnus un izdzīvot ziemu, tad šī laika novilcināšana jau sāk kļūt par kaitniecību,” norāda Kronbergs.
TAP plāns paredz atbrīvot 500 darbiniekus. Pašlaik uzņēmumu kapacitāte Liepājā vēl neesot tāda, lai pārņemtu bijušos metalurgus, piebilst Kronbergs, tāpēc būs jāpieliek pūles visos līmeņos, lai atbalstītu esošos uzņēmumus un radītu jaunas darba vietas. Uldis Sesks norāda, ka pašlaik pašvaldības līmenī tiek intensīvi strādāts, lai izveidotu jaunas industriālas teritorijas, pieminot arī esošo uzņēmumu paplašināšanos, piemēram, ukraiņu kompānijas pārpirkto „Liepājas kafijas fabriku”, kas plāno palielināt ražošanas jaudu vai mitro salvešu ražotāju „Cotton Club Liepaja”, kur sākuši strādāt vairāki bijušie metalurgi.
