Kā valstis Eiropā atbalsta darbiniekus Covid-19 krīzē? Stāsta pētniece Zane Rasnača

Daudzas Eiropas valstis ieviesušas Latvijai līdzīgu dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kuri Covid-19 krīzē zaudē darbu un ienākumus. Papildus tam valstis noteikušas arī citus atbalsta veidus, piemēram, stingrāku darba drošību un aizsardzība pret atlaišanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Eiropas Arodbiedrības institūta vecākā pētniece Zane Rasnača.

Intervija ar Eiropas Arodbiedrības institūta vecāko pētnieci Zani Rasnaču
00:00 / 12:40
Lejuplādēt

Daļējas dīkstāves modelis, kur atbalsts ir arī cilvēkiem ar sarukušu darba apjomu, darbojas Vācijā un vairākās citās valstīs. Arī Eiropas Komisija mudina ieviest līdzīgu atbalsta sistēmu ar nosaukumu „SURE”, kas pieļauj cilvēkam strādāt samazinātu stundu skaitu un vienlaikus saņemt atbalstu no valsts. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka Latvijā nebūtu iespējas izkontrolēt, vai cilvēks tiešām strādā mazāk.

Tomēr Eiropas Arodbiedrības institūta vecākā pētniece Zane Rasnača uzskata, ka daļējas dīkstāves pabalsts ir veiksmīgs risinājums. Viņa norāda, ka mūsdienās pastāv ļoti daudz iespēju, kā uzskaitīt darba stundas. “Tehniski, protams, ir iespējams. Līdz ar to daudzas valstis ir izvēlējušās dīkstāves pabalstus attiecināt uz cilvēkiem, kuriem samazinājies darba stundu skaits. Tas, manuprāt, ir ļoti prātīgi,” sacīja Rasnača.

Viņa uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu ieviest šādu daļējas dīkstāves pabalstu.

Eiropas Arodbiedrības institūta vecākā pētniece Zane Rasnača, 2017.gads.

Pētniece arī zināja stāstīt, ka daudzviet Eiropā papildus dīkstāves pabalstiem ir aizsardzība pret atlaišanu. “Piemēram, darba devēju pienākums ir saglabāt darba attiecības pēc dīkstāves pabalsta beigām,” pastāstīja Rasnača.

Tāpat atbalsts daudzviet attiecas ne tikai uz privātajā, bet arī publiskajā sektorā strādājošajiem.

“Labākā prakse ir tāda, ka speciālām nozarēm tiek pieņemti speciāli mehānismi.

Attiecīgi atbalsts tiek attiecināts uz pašnodarbinātajiem, piemēram, ievieš iespēju noteiktu laiku saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tāda prakse ir Čehijā un Somijā. Tāpat dažādām nozarēm ir dažādas nepieciešamības,” pastāstīja pētniece.

Aktualizēti arī darba drošības jautājumi, piemēram, attiecībā uz piegādēm, lielveikaliem: “Pārtikas nozarē vispār daudzas dalībvalstis pieņēmušas striktākus un daudz vienotākus darba drošības noteikumus.”

Vairākām dalībvalstīm ir arī mehānismi, lai novērstu kolektīvās atlaišanas. Tiek finansēta arī papildu apmācība, pārkvalifikācija. Veicina sadarbību starp uzņēmumiem, kuri ir dīkstāvē, un  uzņēmumiem, kuriem darba apjoms pieaudzis. “Attiecīgi darbinieki uz laiku tiek pieņemti darbā uzņēmumā, kurā ir ļoti daudz darba,” zināja stāstīt Rasnača.

Viņasprāt, laba prakse ir atbalsts mājsaimniecībām, tostarp hipotekāro kredītu brīvdienas.

“Interesanta prakse ir Austrijā un Kiprā. Ņemot vērā to, ka skolas un bērnudārzi ir slēgti, strādājošiem vecākiem tika piešķirti papildu atvaļinājumi, piemēram, mēneša garumā, lai viņi varētu parūpēties par bērniem,” pastāstīja Rasnača.

Dažviet atļauta īstermiņa kolektīvā atlaišana, kas paredz atlaistos darbiniekus pēc krīzes kolektīvi pieņemt atpakaļ darbā. Rasnača to vērtē kā veiksmīgu risinājumu un ilgtermiņā mudina ieviest arī Latvijā. Vienlaikus viņa norāda, ka šis mehānisms tiek ieviests darbavietās, kur ir kolektīvie darba līgumi.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Bezdarbnieku rindas sāka pieaugt marta nogalē, pēc tam, kad Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludināta ārkārtēja situācija un noteikti vairāki ierobežojumi, kas smagi ietekmēja daudzu uzņēmumu darbību. Daudzi uzņēmumi arī cietuši tāpēc, ka zaudēja klientus vai piegādātājus citās valstīs, kur arī noteikti ierobežojumi Covid-19 dēļ. Saņemti paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, un bezdarba vilni gaida aprīļa otrajā pusē. Ārkārtēja situācija pašlaik noteikta līdz 12. maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt