Panorāma

Latviešu karavīrs Ukrainā: Cīnīšos līdz uzvarai!

Panorāma

Panorāma

Minimālā alga pieaug – vai līdz ar to arī reālie ienākumi?

Kā minimālās algas kāpums ietekmēs mazāk pelnošo iedzīvotāju ienākumus?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

No šī gada minimālā alga mēnesī par pilnas slodzes darbu pieaugusi līdz 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Dati rāda, ka vairāk nekā 15 % darba ņēmēju joprojām nopelna minimālo algu vai pat mazāk. Kā vērtēt minimālās algas pieauguma ietekmi uz cilvēku labklājību?

Apstākļos, kad pieaug cenas un dzīves dārdzība kopumā, līdz ar ko palielinās arī nabadzības riski, Latvijā minimālā alga pieaugusi par 120 eiro mēnesī, sasniedzot 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šīs pārmaiņas galvenokārt skars zemāk kvalificētu darbaspēku.

Sakot, ka minimālās algas celšana var radīt smagu slogu atsevišķām nozarēm, pret minimālās algas celšanu iestājās darba devējus pārstāvošā organizācija.

"Tas uzņēmējiem ir numur viens jautājums: kā sabalansēt darbu milzīgas inflācijas, materiālu izmaksu, resursu cenu pieauguma apstākļos ar iespēju pārdot produktu un arī celt darbaspēka atalgojumu? Tas ir principa jautājums. Nedrīkst lietas lemt pirms vēlēšanām populistiski," sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Paša Bites uzņēmumā SIA "Karavela" ap pieciem procentiem darbinieku pašlaik saņemot minimālo mēnešalgu.

Tikmēr Pašvaldību savienībā rēķināts, ka minimālās algas celšana vietvarām izmaksās papildu 35 miljonus eiro. Turklāt darba samaksu nāksies palielināt arī tiem darbiniekiem, kuri pašlaik saņem nedaudz virs minimālās algas. Līdzīgi ir arī Latvijas Pastā, kur pašlaik zemākās algas esot mazliet lielākas par minimālo. Tāpat arī sociālās aprūpes nozarē vai slimnīcās, kur vien sētnieki saņemot minimālo algu, sanitāri nedaudz vairāk.

Kopumā tas gan nozīmē, ka

atlīdzības nāksies celt arī citiem darbiniekiem, lai saglabātu atšķirības.

Bet, piemēram, pakalpojumu nozarēs, kur arī minimālās algas kāpums audzēs darba devēju izdevumus, darbiniekiem mēdz formēt gabaldarbus, maiņu darbus vai maksāt par stundām. Arī sētniekiem nopelnītais atkarīgs no nostrādātā.

"Varu godīgi pateikt, kā tas minimālās algas [pieaugums] ietekmēs. Ja vēl pagājušā gada sākumā līdz maija mēnesim par piecstāvu māju maksāja 25 eiro, tad tagad mazāk par 40 eiro neviens nemaz netīrīs to māju. Tā tas arī ietekmē," pastāstīja sētnieks, pašnodarbinātais Ēriks Simsons.

Bet, piemēram, kāds uzkopšanas uzņēmums atzina, ka stundā saviem darbiniekiem tas maksā virs minimālās stundas likmes, tomēr realitātē savākt minimālo algu tā arī nevarot.

"Ekonomika ir dzīvs organisms. Tas pielāgosies apstākļiem, kādi ir tirgū, un samaksās tik daudz, cik varēs samaksāt un cik varēs uzņēmumi nopelnīt. Es uzskatu, ka lielākā problēma būs salāgot gan vajadzību palielināt darba algas, gan spēju šo vajadzību apmierināt," sacīja Bite.

Valstī kopumā nodarbināto skaits, kas saņem minimālo algu vai pat vēl mazāk, gadu no gada samazinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jaunākie dati rāda, ka aizvien aptuveni 15% strādājošo ienākumi bijuši nelieli. Minimālo algu mēnesī nopelnījuši 32,5 tūkstoši cilvēku, tikmēr pat mazāk par minimālo algu oktobrī saņēmuši trīs reizes vairāk nodarbināto. Šos datus gan ietekmē arī darbinieku prombūtnes, norādīja statistikas pārvaldē.

"Tie vienkārši ir mazie darbiņi, kur cilvēkiem patiešām tie ienākumi ir mazāki. Kā es teicu, ja tur ir stundu darbs, tad viņiem var nesanākt pilna slodze. Tas, kā cilvēks saliek savus ienākumus, tā ir arī viņa paša atbildība. Vai viņš piestrādā vairāk, lai viņš tās stundas savāc kopā, lai viņam ienākumi kopā būtu lielāki. Galvenais mērķis ir vairot labklājību Latvijā," pauda labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

2024. gadā minimālā alga tiks kāpināta līdz 700 eiro mēnesī.

Komentējot jautājumu par minimālās algas saņēmējiem un nabadzības risku, labklājības ministre tāpat atklāja, ka valsts budžeta sarunās par prioritātēm ministrija pieprasot papildu finansējumu gan garantētā minimālā ienākuma pieaugumam, gan pensijām, arī tiem cilvēkiem, kuri nav nostrādājuši pietiekamu darba stāžu. Tādējādi iecerēts, ka cilvēki ar nelieliem ienākumiem tos varētu saņemt lielākā apmērā. Pagaidām gan sarunas par nākamā gada budžetu ir tikai sākuma stadijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti