De Facto

Ārstu biedrība nesteidzas sodīt ārstus, kas izplata melus

De Facto

De Facto - par kukuļa piesavināšanos sodīts Kočāns; Pārresoru koordinācijas centru likvidēs

Tiesājas par atbalsta maksājumiem zemniekiem

Kā mērīt nezāļu daudzumu laukā? Bioloģiskā saimniecība tiesājas par atbalsta maksājumu atņemšanu

Vai pārbaudē oktobra beigās ir iespējams secināt, cik daudz nezāļu griķu laukā ir bijis 31. augustā? Šāds strīds starp bioloģisko saimniecību “Mucenieki” Kurzemē un Lauku atbalsta dienestu šobrīd tiek risināts tiesā. Tās iznākums izšķirs, vai saimniecībai pienākas atbalsta maksājumi.

Taču šis gadījumus arī kopumā aktualizē jautājumu par lauku tīrību un to pārbaužu metodēm, vēsta LTV raidījums “De facto”. Nezāļu īpatsvars ir bijis diskusiju objekts vairāku gadu garumā un prasības, neraugoties uz bioloģisko zemnieku iebildēm, ir palikušas tikai stingrākas.

ĪSUMĀ:

  • Bioloģiskajām saimniecībām jāizpilda stingri kritēriji, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
  • Zemnieki žēlojas, ka Lauku atbalsta dienesta vērtēšanas principi bieži vien nav saprotami.
  • Tiesā nonāk 7–10 procenti no visiem Lauku atbalsta dienesta atteikumiem, šobrīd rit 19 tiesvedības.
  • Par nepamatotiem atzīst mazāk nekā 1% maksājumu.

Uldis Pūpols bioloģiskos griķus bitēm medus ražošanai un graudu novākšanai sācis audzēt pirms aptuveni 10 gadiem. Tagad viņš to turpina kopā ar dēlu, kuram saimniecību pārrakstījis. Pārstāvot saimniecību viņš stāsta: tiesu strīdu ar Lauku atbalsta dienestu uzsākuši, jo 2020. gada 26. oktobra pārbaudē dienests secināja, ka nezāles griķu laukā pārsniedz togad pieļaujamos 40%, tāpēc atbalsta maksājumi (gandrīz 7000 eiro) jāatmaksā.

Noteikumi gan paredz, ka nezāļu daudzums jāfiksē līdz 31. augustam. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc zemnieks dienesta secinājumiem nepiekrīt. Rudens otrajā pusē situācija objektīvi bijusi sliktāka. Viņa ieskatā bija jāveic mērījumi, tostarp augsnē, lai redzētu, kas tur audzis.

“Tie griķi, kas bija nosaluši, viņi zemē bija. Viņi veica mērījumus uz aci. Tas man atgādina padomju laikus, kad milicija noteica ātruma pārkāpējus pēc skaņas un krāsas. Nu kā tu pēc acs ko vari pateikt?! Nu tad veicam mērījumu, nākam kopā, runājam, kas ir par problēmu,” viņš saka.

Salīdzina satelīta uzņēmumus

Pūpols gan neslēpj, ka togad griķi dažādu apstākļu padevušies slikti, bet bitēm pieticis. “Viena daļa, kas bija laba, bija nokulta, neskatoties uz to [salnām – red.], arī bija raža. Bet tā viena daļa, kas bija nosalusi tā pamatīgāk, tur rudenī vairs nebija, ko kult. Es arī atstāju, nu, lai nākamajā gadā būtu mēslojumam,” viņš stāsta.

Pārbaudes laikā daļa no lauka tiešām bija nopļauta un arī prasības visu nokult nav, liecina arī Lauku atbalsta dienestā teiktais. Taču tas, kas uz lauka bija palicis, liekot domāt, ka saimniekošana tomēr neesot bijusi atbilstoša maksājumu saņemšanai.

Dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš skaidro: “Jā, ir runa par to, ka šim kultūraugam attiecīgā biezība ir jānodrošina līdz 31. augustam. Taču šajā gadījumā tās liecības, kas ir redzamas oktobrī, tikai apliecina to, ka arī vasarā šie te kultūraugi nav bijuši vajadzīgā apjomā.”

Lauku atbalsta dienestā arī salīdzina satelīta uzņēmumus divās vasarās. Pēc atšķirīgajām krāsām varot redzēt, kā situācija atšķīrusies no gada, kad viss šajā saimniecībā bijis kārtībā. Turklāt esot šaubas, vai vispār lauks apsēts.

Vienlaikus “De facto” pārliecinājās, ka “Google Earth” satelīta attēls tā gada maijā rāda apstrādes aktivitāti. Vēlāk arī Lauku atbalsta dienestā to atzīst, bet novērtē kā nekvalitatīvu. Šādi attēlu izskatīšana notiek arī tiesā.

Vērtēšanas principi mēdz būt neskaidri

Precīzu mērījumu dabā, kas viennozīmīgi būtu atklājuši, kurai pusei ir taisnība, nav. Tomēr nepilnības pārbaužu metodikā dienestā nesaskata. “Ja ir pārliecinošs – jā, ir deklarētā kultūra, vienalga – kvieši, kartupeļi, mieži griķi, tas skaitīšanu neveic. Ja ir pārliecinoša atziņa, ka nav deklarētā kultūra, tad arī nekādas tur īpaši specifiskas skaitīšanas neveic. Ja ir situācija, kas ir uz robežas, tad inspektoram būtu jāmērī kvadrāts, jāskaita augi, jāmēģina noteikt šī attiecība,” saka Āboliņš.

Likmes šādos strīdos ir augstas, jo, no vienas puses, jāraugās, lai finansējumu neizmaksātu tiem, kurus interesē vien platību maksājumi, ne reāla ražošana, no otras – gaidīti, bet nesaņemti maksājumi liedz ienākumus, ko plānots ieguldīt attīstībā.

Tiesā nonākot 7–10 procenti no visiem Lauku atbalsta dienesta atteikumiem, un šobrīd rit 19 tiesvedības.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā atzīt, ka, lai arī būtisku iebilžu par dienesta kontrolēm neesot, principi tiešām mēdz būt neskaidri. “Droši vien, ka šeit vajadzētu lielāku skaidrību, lai lauksaimniekam būtu jādara. Lai nav tā, ka rudenī pēkšņi atnāk kontrole un pasaka, ka, nē, tavs, lauks nav derīgs un tev atbalstu nedosim un ir konstatēts pārkāpums ,” saka asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Summas lielākas, pieļaujamās novirzes mazākas

Turklāt bioloģiskos lauksaimniekus vētī stingri. To atzīst arī Lauku atbalsta dienestā, pamatojot ar Eiropas prasībām, jo summas, ko var saņemt, ir lielākas un pieļaujamo neatbilstību apjoms – mazāks. Pieaugušas gan arī Latvijas noteiktās prasības, piemēram, par to pašu nezāļu īpatsvaru kultūraugu laukā. Tās attiecas uz visiem, bet īpaši ietekmē bioloģiskos zemniekus.

Norkārklis secina: “Ja konvencionālajā lauksaimniecībā tu vari pielietot pesticīdu devu un ierobežot nezāles, tad bioloģiskā lauksaimniecībā, sevišķi rudenī, kad veģetācija ir apstājusies, tev jāsāk vākt raža, uznāk lietavas, nezāles sāk vairāk augt un pāraugt tavu labību. Lauks izskatās varbūt briesmīgi, un tev var atņemt pat atbalstu.”

Tomēr Zemkopības ministrija, kad par nezāļu attiecību lēma, ieklausījusies konvencionālajos zemniekos, ne bioloģiskajos, kuri tam iebilda. “Vairākums nevalstisko organizāciju atbalstīja un uzskatīja, ka šādai izmaiņai ir jābūt,” – lēmumu pamato Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Atteikumu proporcija salīdzinoši neliela

Ministrijā gan arī apgalvo, ka procentiem praksē nav tik liela nozīme; galvenais, lai kultūraugi ir dominējoši un ir pārliecība, par ko maksā atbalstu. Arī par Lauku atbalsta dienesta metožu pilnību ministrijā nešaubās.

“Ja netiek veiktas pamata uzturēšanas darbības, tad atbalstu piešķirt nevar. Un diemžēl mēs to esam secinājuši, ka, ja zeme netiek kopta un savairojas nezāles, mēs neuzskatām, ka tā būtu labā lauksaimniecības stāvoklī esoša zeme un pietiekoši labi uzturēta, par kuru varētu piešķirt maksājums,” saka ministrijas pārstāvis.

Aizvadītajos gados platību maksājumos, izmaksāti 160 līdz 170 miljoni gadā, lielākoties – 135 līdz 142 miljoni – konvencionālajām saimniecībām. Kā nepamatoti izmaksāti atzīti ap 800 tūkstošiem eiro.

Proporcionāli pret katrā grupā samaksāto nedaudz biežāk maksājumus atsaka bioloģiskajām saimniecībām (2021. gadā 0,46% nebioloģiskajām saimniecībām, 0,52% – bioloģiskajām).

Tikai bioloģiskajām saimniecībām paredzētais atbalsts bijis ap 30 miljoniem, un atteikuma proporcija – vēl mazliet lielāka (0,83%). Jāpiebilst, ka pārbaudes laukos uz vietas nav salīdzinoši biežas, izpildot minimālo prasību par 5% klātienes apsekošanu. Tieši uz novērojumiem no satelīta tiek likts arvien lielāks uzsvars.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt