Panorāma

Piemin pirmos kritušos strēlniekus

Panorāma

SM gaidīs informāciju par L.Loginovu

Uzņēmējiem nepieciešama stabilitāte

Kā Latvijas kļūt turīgākai: Nodokļu sistēmas stabilitāte – augsne investīcijām

Lai veiksmīgi attīstītos ekonomika, lai uzņēmēji justos komfortabli un investori droši, viens no svarīgākajiem noteikumiem ir stabilitāte. Taču Latvijas politika, kurā lēmumi bieži tiek pieņemti stihiski vai drosmes trūkuma dēļ netiek pieņemti, šādu stabilitāti neveicina. To atzīst gandrīz visi uzrunātie uzņēmēji

Nākamajā gadā pieaugs akcīzes nodoklis tabakai, alkoholam, degvielai, vairāk būs jāmaksā par privātām vajadzībām izmantotu uzņēmuma auto, tiks mainīti noteikumi mikrouzņēmumiem, būs jauna - 21% pievienotās vērtības nodokļa likme namu apsaimniekošanai un komerciāla rakstura kultūras pasākumu biļetēm, kā arī tiks ievests solidaritātes nodoklis lielo algu saņēmējiem. Pērn izmaiņu bija mazāk, bet aizpērn maināmo nodokļu saraksts bija pat vēl garāks nekā šogad.

Tiesa, Latvijā nodokļu slogs aizvien ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā: šogad - 27,9%, nākamgad - 28,09% no IKP. Vidēji Eiropā tas ir  40,6%. Tomēr, neraugoties uz to, tieši nodokļu politikai uzņēmēji visbiežāk velta skarbus vārdus. Galvenā kritika gan ir nevis nodokļu apmēram, jo valdība ar partneriem vienojusies, ka, pareizi sabalansējot, nodokļu slogs pat varētu būt arī lielāks, bet veidam, kā tos maina. Visbiežāk par jaunām likmēm var uzzināt pēkšņi ap budžeta veidošanas laiku.

„Piemēram, pagājušā gadā jūnijā tika lemts par to, lai palielinātu akcīzes nodokli alum. Tas tika palielināts par 22%. Ražotāji nāca ar iniciatīvu – „Lūdzu, nosakiet, cik tad tiks palielināti nodokļi arī nākamos divus gadus!” Diemžēl tanī brīdī Saeima nebija gatava uz šādu lēmumu un nolēma tikai vienu palielinājumu. Tagad ir jaunais budžets iesniegts Saeimā, un atbildīgā komisija strādā arī ar grozījumiem akcīzes nodoklī, un ir viennozīmīgi skaidrs, ka akcīzes nodoklis atkal tiks celts,” saka AS “Cido grupa” pārstāve Inese Lielpinka.

„Stabilitāte” un „prognozējamība” ir vārdi, ko kā vēlējumu visbiežāk izsaka uzņēmēji. Mēbeļu ražošanas uzņēmumā "Daiļrade koks" saka - ierēdņiem un politiķiem būtu jāsaprot, ka bizness ir ilgtermiņa pasākums.

„Šobrīd ir 2015. gada beigas, un lielākoties mēs visas cenas 2016. gadam esam klientiem akceptējuši, un faktiski tas ir uz gadu, citos gadījumos pat vēl ilgāk,” saka SIA “Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. „Nu, tagad atnāk Finanšu ministrija un Saeima, apstiprina kaut kādus jocīgus grozījumus un nodokļi mainās; pirms pusgada mēs runājam par vienu lietu, tagad pilnīgi citu, (..) tas traucē, kaitina. Varbūt pat tas nav tik ļoti finansiāli ietekmējoši kā traucē, rada kaitinošu atmosfēru,” pauž Jansons.

Kritiski šādu valsts pieeju vērtē arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka tas attur potenciālos uzņēmējus un investorus.

„Kāpēc mums šobrīd uzņemties nopietnas investīcijas, riskēt ar savu naudu, ja šī investīciju vide, šī neskaidrība ar nodokļiem ir ļoti, ļoti pieaugusi?” viņš raksturo uzņēmēju, potenciālo investoru attieksmi. „ Šogad deviņās pozīcijās mainījās nodokļi!” uzsver Rimšēvičs.

Viņaprāt, būtu vajadzīga sistēma, ka nodokļus maina, ja ir tāda vajadzība, ne biežāk kā reizi četros gados. Tam, kāpēc līdz šim tas nav izdevies, racionālas atbildes nav. Teju katru gadu ar valdības sociālajiem partneriem  tiek parakstīta vienošanās par nodokļu politikas attīstību.

Šāda vienošanās tapa arī 2014. gadā. Taču 2016. gada budžeta veidošanas laikā Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga  Meņģelsone jau cēla trauksmi, ka tā netiek ievērota. Proti, bija paredzēts, piemēram, mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% uz 22%, kas nenotiek, un arī solidaritātes nodoklis esot pretrunā ar iepriekš parakstīto.

Finanšu ministrijā gan saka, pēdējo piecu gadu laikā daudz darīts darba spēka nodokļu sloga mazināšanai, bet solidaritātes nodokļa gadījumā notikusi likmju izlīdzināšana, ne paaugstināšana. „Arī loģika saka, ka mums tas ir jādara, jo mums ir ļoti daudz nesamaksātu rēķinu. Piemēram, veselības aprūpei mēs apmaksājam 2,8% no IKP, taču vidēji Eiropas Savienībā maksā 7%. Šī likme aug, un mēs to nevaram nedarīt,” norādīja ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Tomēr ilgtermiņa plānu arī Finanšu ministrija beidzot sola izstrādāt. „Finanšu ministrija, izpildot valdības uzdevumu, ir uzsākusi nodokļu sistēmas revīziju. Mēs pieaicināsim šai revīzijai arī starptautiskos ekspertus, un tas svarīgākais šajā revīzijā ir ne tikai saprast, kādas ir efektīvās likmes, bet mums jāsaprot, kādā veidā mēs virzīsimies uz šo nodokļu slogu. Un tā ir daļa no prognozējamības,” klāsta Ašeradens.

Revīzijas rezultātā būtu jātop plānam, kurā jebkurš ieskatoties redzētu, kas nodokļu politikā gaidāms vairākus gadus uz priekšu. Šobrīd Finanšu ministrijā sola, ka tas varētu būt gatavs līdz nākamajam rudenim, kad atkal būs aktuālas budžeta diskusijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti