Panorāma

Neziņa par aizdevumu «airBaltic»

Panorāma

«Go Adventure» klienti vēl Ēģiptē

Vai Latvijai ir plāns?

Kā Latvijai kļūt turīgākai: Vai valstij ir attīstības plāns?

Latvijas valdības jau kopš  neatkarības atjaunošanas radījušas vairākus desmitus tautsaimniecības attīstības plānošanas dokumentu. Taču vairākums tajos iekļauto nodomu tā arī palikuši uz papīra. Pirms trim gadiem tapa Nacionālais attīstības plāns (NAP), kam beidzot bija jāsasaista vēlmes ar iespējām.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijai bija jāatgriežas tirgus ekonomikā un valsts mērķis lielā mērā tika identificēts ar atgriešanos Rietumeiropas politiski ekonomiskajā telpā, kas nozīmēja integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Lai arī paralēli tika rakstītas stratēģijas un nozaru pamatnostādnes, to neizbēgamais trūkums bija deklaratīvais raksturs – sekmēt, veicināt, attīstīt. Metodes, kā to panākt un cik tas maksā, palika otrajā plānā.

Līdz ar Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kas apstiprināts pirms trīs gadiem, šo trūkumu mēģināja novērst. Taču tā izpildi kontrolē 116 indikatori. Tieši plašie centieni vienlaikus gūt panākumus desmitiem jomās liek kritiķiem arī šo dokumentu uzskatīt par neatbilstošu.

"Struktūrfondu līdzekļi ir jāsadala nevis atbilstoši Nacionālās attīstības plānam, kas ir izplūdis un ir piešķirošs naudu visam, bet gan - ja valdība spētu par to vienoties - tām nozarēm, kurās ir visaugstākai potenciāls ar augstu pievienoto vērtību," sprieda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nepietiek ar labu plānu, vajag arī cilvēkus, kas to veicina augstākajā politiskajā līmenī, un tādi mūsu valdībā un likumdevēju sapulcē pēdējos gados nav atradušies. Tā vietā notiek ideju un politiku importēšana no Briseles, kas  pārsvarā darbojas kā Eiropas Savienības lielāko ekonomiku  un tur bāzētu  korporāciju lobijs. Tā saka bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš atzīst, ka valsts ilgstoši nespēj noteikt galvenos izaicinājumus. 

"Lielās valstīs kritiskā masa var izveidoties, bet, ja esat maza valsts, jums ir rūpīgi jāizvērtē, kas jums ir, kādas tur problēmas, kādas investīcijas vajag. Lai radītu inovācijas, tas ir jāsekmē valdībai," lēš domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) pieskatītāja, savulaik par superministriju dēvētā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks apgalvo, ka pagaidām plāna apņemšanās tiek īstenotas. No tiem, kas pārmet NAP vispārīgumu, centrā gaida konstruktīvākus argumentus.

"Es aicinātu viņus nākt pie mums. Mēs centrā vienmēr esam atvērti diskusijām. Paši ejam un skaidrojam, ka plāns - tās ir izvēles, ko mēs izdarām," stāsta PKC vadītājs Pēteris Vilks.

NAP ir atbilde uz jautājumu, vai Latvijai ir skaidrs, kas jādara, lai  kļūtu par valsti ar vairumā pārtikušiem un citādi apmierinātiem iedzīvotājiem. Atliek vien pie šā plāna turēties. Par to pārliecināts viens no tā autoriem - pašreizējais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Vienotu plānošanas  dokumentu hierarhija un plānoto pasākumu sasaiste ar finansējumu - šādu ceļu ir gājušas un iet Īrija un Somija, kas var kalpot par ekonomiskā izrāviena piemēriem. "Vēl ir jāsagaida, kad nāks struktūrfondu līdzekļi. Tad es sagaidītu 2017.gada vidusposma novērtējumu, lai var runāt par nepieciešamām izmaiņām," teica Krieviņš.

Vai valdībai jābūt vizionāru un misionāru komandai, vai drīzāk jārūpējas, lai šādi celmlauži varētu realizēties privātā biznesā un pašvaldību līmenī - par to ekonomikas eksperti arvien lauž šķēpus.

"Ir pilsētas, kurām ir bijušas savas attīstības stratēģijas, piemēram Ventspils, Valmiera Jelgava, Saldus, vēl citas, kur vadītājiem ir bijusi vīzija, kā piesaistīt pilsētai jaunus uzņēmumus un nodrošināt esošo darbību," klāsta "DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vieni uzskata, ka ekonomikas attīstībai mērķu ir pārāk daudz un, mēģinot tos sasniegt vienlaicīgi, netiks īstenots neviens. Valdība varētu izvirzīt jau esošas nozares - kā informācijas un  komunikāciju tehnoloģijas, transporta, finanšu pakalpojumi, farmācija un kokrūpniecība -  par prioritārām un ierobežotos atbalsta resursus veltīt tikai tām. Oponenti norāda, ka šāda pieeja modernā pasaulē neesot attaisnota, jo izaugsmes potenciāls var uzrasties citviet, bet nesaņemot patlaban iespējamo atbalstu -  nerealizēties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti