Latvija, kur veselības aprūpe ir viens no politiķu karstākajiem kartupeļiem, ar lepnumu piedāvā savas iespējas medicīnas tūristiem.
Pretstatā sūdzībām par ārstu attieksmi, garajām rindām un pakalpojumu nepieejamībai medicīnas eksporta jomā Latvija izceļas ar lielāko privāto klīniku skaitu Baltijas valstu vidū un viegli pieejamiem, kā arī augsti kvalificētiem ekspertiem, kas strādājuši ārzemēs un ar pacientu varot sarunāties vismaz trijās valodās.
Taču, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem vai pat Krieviju un Ukrainu, Latviju galvenokārt izvēlas tikai salīdzinošu priekšrocību dēļ. Pats par sevi piedāvājums nav unikāls, bet klienti novērtē eiropeisko servisu un zemās cenas.
"Piemēram, Ukrainā ir ļoti labas aparatūras un viss pārējais. Tikai - kādēļ mums ir ļoti daudz Ukrainas pacientu? Tāpat Maskavā ir ļoti laba aparatūra. Kādēļ viņi brauc uz šejieni? Izrādās, uz tā aparāta jāmāk strādāt. Kas Ukrainai dažkārt pieklibo - tas, ko pacienti saņem, otrkārt, cenu līmenis, treškārt, attieksmes līmenis un tuvuma līmenis.
Tagad neizvēlas jebkādu jebkurā valstī, ka tikai cena. Tas ir uzticības jautājums. Kā mēs šos pakalpojumus sniedzam," teica Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš.
Pret Latvijas iekšzemes kopproduktu sešu ar pusi miljardu apmērā pērn Latvijas medicīnas eksports ar aptuveni pieciem miljoniem ir visai pieticīgs pienesums. Labā ziņa – to ir iespējams celt. "Potenciāls ir ievērojams. Mēs strādājam ar trešdaļu jaudas," sprieda Slūtiņš.
Stomatoloģija, endoprotezēšana, laparoskopiskās operācijas, vēnas, kuņģa samazināšana, plastiskā ķirurģija un ādas vēža ārstēšana - tās pasaules attīstītajās valstīs ir izplatītas manipulācijas.
Gluži citu ienākumu un atzinību pasaules mērogā sniedz zinātnes sasniegumi, kas Latvijas medicīnas, biotehnoloģiju un farmācijas piedāvājumu padara unikālu. Latvijas zinātnieki ik dienas darbojas pie nākotnes tehnoloģijām un atklājumiem, taču daļu patentēs ārvalstu kompānijas, kas pētījumus pasūtījušas.
Savulaik, veicot daudzsološu zinātnes projektu vētīšanu, aiz strīpas palika arī zinātnes iestrādes, kuru dēļ sirdzēji par katru cenu mērotu ceļu uz Latviju.
Šobrīd tie atkarīgi tikai no augstskolu entuziasma un ierobežotajām finansēm. Taču tieši šajās jomās Latvijas konkurences priekšrocības būtu absolūtas.
"Cilvēkam nav jācieš sāpes. Pulsveida radio frekvences procedūra. Uzsildām nervu - pagaidām nezināmu apstākļu dēļ sāpes samazinās. Mēs atbrīvojam no sāpēm. Akūtas sāpes, hroniskas sāpes. Un pēc pakļaušanas frekvencei," stāstīja Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore Māra Pilmane, norādot, ka šis projekts tiek īstenots bez kāda atbalsta, taču par to jau tagad ir vērojama interese.
Šādi projekti ir vēl, un visbiežāk tie top, spītējot finansiāliem ierobežojumiem. Turklāt nereti tie tiek īstenoti, izmantojot vēl padomju laiku zinātnisko iestrāžu, ekspertu un nereti pat tehnoloģisko bāzi.
Latvijas Universitātes jaunā Dabaszinātņu ēka ir pievilcīgs apliecinājums nākotnes ambīcijām. Taču tam nepieciešams atgūt veselu zinātnieku paaudzi, kuri, negūstot novērtējumu Latvijā, savu profesionālo karjeru pārcēluši uz ārvalstīm.
"Mums tagad parādās jauni un cerīgi zinātnieki. Mums ir pieredzējušie pētnieki, kā es un daudzi citi.
Bet mums nav īsti to četrdesmitgadnieku paaudzes, kas parasti ir pati aktīvākā. To esam pazaudējuši. Viena no svarīgākām lietām – dabūt viņus atpakaļ un iesaistīt zinātnes apritē," teica Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Latvijas zinātnieki nešaubās, ka mūsu valstij ir izcilas iestrādes. Sekmīgi īstenojot projektus, kas iepriekš palikuši bez politiska atbalsta, atgriežot Latvijā izbraukušo zinātnieku paaudzi un pievienojot šai receptei nepieciešamo finansējumu un izpētes gadus, Latvijas medicīnas piedāvājums būtu unikāls un ļoti ienesīgs.
