Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Piešķirti pirmie granti sociālajiem uzņēmumiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Vidusmēra Krievijas pilsēta Orla gatavojas prezidenta vēlēšanām

Kā Latgali glābj no ekonomiskā pagrimuma?

Latgales reģions jau kopš 2013.gada tiek glābts no ekonomiskās lejupslīdes, cilvēku aizbraukšanas un nevienlīdzīgas reģionu attīstības, tāpēc Latgalei gan no Eiropas fondiem, gan valsts budžeta tiek novirzīti papildu finanšu līdzekļi. Rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam tika piešķirti - 98,8 miljoni eiro. Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam Latgales reģionam un Alūksnes novadam tika piešķirti 52 miljoni eiro.

Šobrīd ir izstrādāts jauns Latgales rīcības plāns 2018.-2021. gadam. Plāns turpinās izvirzīto mērķi: panākt Latgales reģiona straujāku ekonomisko attīstību, radīt jaunas darbavietas un paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni.

Vai izaugsme ir tikai sakārtotas ielas?

“Izaugsme ir tikai pilsētas labiekārtošanā, viss ir sakārtots, tīrs, bet vajag kaut kādas darbavietas. Jo ātri būs tā, ka pa tām sakoptajām ielām nebūs kam staigāt,” saka Krāslavas šūšanas uzņēmuma vadītāja Irēna Voicehoviča.

“Ja kāds domā, ka pēc šiem ieguldītajiem līdzekļiem rezultāts būs uzreiz, tad tas noteikti tā nav. Kad mēs aizgājām no lielās Padomju Savienības, lielais bezdarbs tieši atspoguļojās tādās pilsētās kā Daugavpils, Līvāni, Rēzekne, kur bija uzņēmējdarbība un kur zaudēja rūpnīcas, un tā rezultātus šobrīd pēc 25 gadiem izjūtam,” norāda Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

“Tas ir tāds politisks gājiens, ka, redziet, mēs jums palīdzam un mēs jums dodam naudu. Ar kosmētisko remontu jaunu māju neuzcelsi,” vērtē SIA“Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Ar 52 miljoniem tiek turpināts rīcības plāns 2015.-2017.gadam

Lai risinātu Latgales reģionā ilgstoši pastāvošās sociāli ekonomiskās problēmas, iedzīvotāju aizplūšanu, augsto bezdarba līmeni, zemo ienākumu līmeni un uzņēmējdarbības aktivitāti, tika izstrādāts un valdībā apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam.

Plāna ietvaros tika īstenoti pasākumi darbavietu radīšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei Latgalē. Rīcības plāna realizēšanas laikā izveidots Latgales uzņēmējdarbības centrs ar konsultantu tīklu visā reģionā. Piesaistīts papildu finansējums Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Piešķirti finanšu līdzekļi vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai vairāk nekā 160 kilometru kopgarumā.

Lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvo potenciālu, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma tika uzņemtas divas filmas par Latgales reģionu.

Ar papildu naudu sakārto infrastruktūru

Atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam Eiropas Savienības fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" tika ieplānots atbalsts Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam 52 miljonu apmērā, lai pašvaldībām būtu iespēja sakārtot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmām.

Ar papildus 52 miljoniem eiro tiek turpināts Rīcības plāns 2015. -2017.gadam. Rēzeknes pilsētas pašvaldība ar piešķirto finansējumu sakārto infrastruktūru.

“Mums izdevās dabūt, ja mēs runājam par ERAF daļu, 4,4 miljoni, tie ir tie projekti, kas atrodas Ziemeļu rajonā, ceļu infrastruktūra, Maskavas iela, Varoņu iela, Noliktavu iela un divu zemes gabalu sakārtošana. Es domāju, ka tā programma strādā, ja mēs skatāmies tālāk; mēs sakārtojām maģistrālo ceļu, tālāk mēs sakārtosim pievadceļus, kur strādā uzņēmēji. Mēs redzam pieprasījumu - jau ir reģistrēts viens uzņēmums, kurš ņems zemes gabalu, mēs redzam to pozitīvo rezultātu,” stāsta pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs.

Savukārt Rēzeknes novadam infrastruktūras sakārtošanai pirmajā Rīcības plānā piešķirti 4,2 miljoni eiro un otrajā – 4,8 miljoni eiro.

“Pirmajā posmā mēs rekonstruējām vidusskolas četros novada nozīmes centros: Maltā, Kaunatā, Dricānos, Nautrēnos,” stāsta Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema.

Tāpat ir arī rekonstruēti ceļa posmi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

“Mēs projekta ietvaros rekonstruējām 13 ceļus, un ceļi tika izvēlēti, balstoties jau uz konkrētiem pieprasījumiem no komersantiem, uz to, cik viņi ir spējīgi veikt ieguldījumus projektu rezultātu sasniegšanai. Nepieciešams radīt jaunas darbavietas un veikt investīcijas savos uzņēmumu pamatlīdzekļos. Rēzeknes novadā plānots radīt 109 jaunas darbavietas,” saka Jaudzema.

Piešķirot papildu finansējumu, tiek noteikti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz. Rīcības plāna 2015.-2017.gadam tās ir vairāk nekā 800 darbavietas un piesaistītām privātām investīcijām vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Mērķi tiekot izpildīti, apliecina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

“Mēs redzam, ka, piemēram, darbavietām palielinājums ir pusotru reizi vairāk, nekā bija plānots, tas nozīmē, ka rezultāti noteikti būs labāki. Par investīcijām - 101%. Mēs redzam, ka šis programmas princips ir devis to, ka pusotru reizi ātrāk šie procesi notiek tieši Latgalē nekā vidēji Latvijā, un plānošanas reģionam ir spēja kopīgi vienoties par projektiem un ļoti nopietna pieeja projektu sagatavošanai, iesaistot arī uzņēmējus, tas ir devis ļoti labu rezultātu,” norāda Gerhards.

Jau gadu darbojas Latgales Speciālā ekonomiskā zona

Latgalē jau gadu darbojas Latgales Speciālā ekonomiskā zona, kas tiek minēts kā viens no instrumentiem, lai reģions ekonomiski veiksmīgāk attīstītos. Šobrīd Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā iestājušies septiņi uzņēmumi un ar astoto tiek gatavots līgums.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas zonā pieteicās, ir Krāslavas šūšanas uzņēmums SIA “IV Plus”. Uzņēmumam iesaistoties speciālajā zonā, tas bija mēģinājums attīstīt uzņēmējdarbību ar valsts atbalstu. Lai gan, iestājoties Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, atvieglojumus baudīt tik ātri neizdodas.

“Nodokļu atlaides ir tikai tad, kad tev ir peļņa, ja tev peļņas nav, tad tev nav nekādas nodokļu atlaides, ja nostrādā ar peļņu, dabūsi nodokļu atlaides, tad tos ciparus vari salikt sava uzņēmuma attīstībā,” stāsta uzņēmēja Irēna Voicehoviča.

Pirms iestāšanās speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmumā strādāja 46 darbinieki, šobrīd jau gandrīz sešdesmit. 2017.gadā realizācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir paaugstinājusies par 19%, tiek ražoti darba apģērbi, kurus sūta uz Norvēģiju, un bērnu apģērbi, kas nonāk Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, tirgus tiks paplašināts arī uz ASV.

Uzņēmējas ieskatā, Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā ir jābūt vēl papildu atbalstam, lai veicinātu tieši Latgales reģiona ekonomisko attīstību.

“Speciālā ekonomiskā zona saistās tikai ar nodokļu atvieglojumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ienākuma nodokli, bet, lai tik tiešām tas būtu tāds pozitīvs [efekts], tad vajadzētu speciālajā ekonomiskajā zonā visiem strādājošajiem neapliekamo minimumu palielināt. Es vēlētos, lai maniem strādniekiem neapliekamais minimums būtu 500 eiro, neatkarīgi no tā, kāda viņiem ir alga. Tas būtu pareizi, tad būtu tā ekonomiskā zona,” saka uzņēmēja.

Veidojot Rīcības plānu 2018.-2021. gadam, tiek domāts, kā papildināt atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri iestājušies Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Tas, ko mēs redzam, - ka pagājušajā gadā mēs varētu piesaistīt daudz vairāk uzņēmumu, bet bija šī lielā nodokļu valsts reforma, un bija runa par reinvestēto peļņu, un tad mēs saprotam, ka speciālās ekonomiskās zonas statuss paliek ne tik izdevīgs, tāpēc šajā plānā ir iekļauts jauns pasākums, un arī VARAM ir uzsaucis Ministru kabinetā, jo mēs šobrīd runājam ne tikai par ieguldījumiem pamatlīdzekļos, mēs šobrīd runājam, ka darbavietas un samaksātā darba alga arī ir investīcijas, tad, ja tiek radītas jaunas darbavietas, tad varētu būt arī atlaide, un tā varētu skaitīties kā investīcija. Paskatīsimies, vai mūs atbalstīs, vai būs ļoti jācīnās,” norāda Latgales plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Latgales glābšanas plānu arī kritizē

Uzņēmuma “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts par Latgales Speciālo ekonomisko zonu un rīcības plānu ir skarbs. Tā esot vien politiska metode pievērst uzmanību Latgalei. Runas esot skaļākas nekā darbi.

“Ne jau visi Latgalē strādājošie var pretendēt uz šo atbalstu, un tas atbalsta apmērs, kā mēs te ar vienu zemnieku runājām, viņš ir derīgs četru traktora riepu iepirkšanai; globāli šie pasākumi nekādu ietekmi uz reģionu nedos. Drīzāk tas ir kosmētiskais remonts pirms vēlēšanām, lai nozvejotu vēlētāju balstiņas,” uzskata “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Problēmu, ar ko šobrīd uzņēmējiem jāsaskaras, ir daudz. Vairāk ir apgrūtinājumu nekā atbalsta jau esošajiem uzņēmējiem, pēdējais sarūgtinājums - saņemtie rēķini par elektrību.

“OIK slavenais, saņēmu rēķinu par februāra mēnesi, man februāra mēnesī viens kilovats ir izmaksājis 33,7 eiro centi, kamēr elektroenerģija zemniekiem ir virs 30 centiem. Kāda nozīme šīm visām programmām? Nekādas – nulle!”  secina uzņēmējs.

Bezdarba līmenis Latgalē samazinājies, tomēr tāpat augstākais Latvijā

Bezdarba rādītāji Latgalē, salīdzinot 2013.gadu un 2017. gadu, ir samazinājušies par 3%. 2013.gadā Latgales reģionā tas bija 18,8%, bet 2017.gadā - 15,8%.

“Ja mēs skatāmies uz Latgales reģionu kopumā, tad, noslēdzot 2013.gadu, Latgalē bija 26 000 bezdarbnieku, un, noslēdzot 2017.gadu, Latgalē ir  19 500 bezdarbnieki,”  norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.

Lielākoties bezdarbs sarucis Rēzeknē un Daugavpilī, kamēr mazpilsētās un pierobežas novados darbu atrast ir grūti.

“Ja mēs skatāmies Latgalē, tad, protams, ir mums novadi, kur bezdarba līmenis sasniedz 22%, tas ir Kārsavas novads, Ciblas novads, Viļānu novads, kur šie cipari ir augstāki, izlīdzinoties reģionā 15,8 %, tas ir labs rādītājs,” saka Šindarjova.

Rīcības plānā 2018. -2021. gadam Latgalei papildus plānots piešķirt finansējumu aptuveni 30 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norāda, ka summa varētu kļūt arī lielāka.

“Martā, aprīlī notiks šīs programmas Rīcības plāna saskaņošana, pēc tam mēs dosim valdībā, un valdība par to lems. Par cik lielu summu ir runa? Lai paplašinātu esošo finansējumu, ir runa par 30 miljoniem, ja mēs runājam par Norvēģijas instrumentu, kas ir mazajiem uzņēmumiem grants, tur šobrīd diskusija vēl turpinās, tur ir runa par pietiekami lieliem līdzekļiem. Pašreiz,  pirms mēs neesam šo programmu līdz galam saskaņojuši, gandrīz līdz 50 miljoniem, ko mēs varam skaitīt kā tieši Latgalei novirzītiem,” norāda ministrs Kaspars Gerhards.

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu apguvē periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam Latgalē apstiprināti projekti par kopējo summu vairāk nekā 288 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, ir vislielākais finansējums, aiz Latgales reģiona ir Kurzemes reģions, kuram piešķirti vairāk nekā 243 miljoni eiro.

Šobrīd arī izmaksātais Eiropas Savienības Kohēzijas fondu finansējums reģionu griezumā Latgalei ir vislielākais. Jāskatās, vai jau tuvākajos gados ieguldītais finansējums dos Latgales reģionam redzamāku un jūtamāku ekonomisko izaugsmi ar darbavietām un konkurētspējīgu atalgojumu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti