“Tagad viss ir, kā vēl nekad nav bijis, viss ir tā kā Spānijā, Itālijā. Pa nakti ir jāstrādā un pa dienu jāguļ, tas ir tuvu tam,” pauda „Klētnieku” saimnieks Kaspars Rudzītis.
Lai arī laukos darbs negaida, dienas plānus diktē karstums.
“Govis jālaiž ļoti agri ārā, vispār naktī jātur ārā, pa dienu iekšā. Par pienu nerunāsim, tas jau tikai tā iztikšanai tagad, nu ļoti mazāk. Siltumnīcās pa nakti tiek aplaistīts, jo nav jau pa dienu ko laistīt, jo jālaista ir vai nu agri no rīta, vai vēlu vakaros. Tas ir naktī, kādi tur vakari,
tagad viss ir naktī jādara,” pastāstīja saimnieks.
Saimniecībā iztiek pašu spēkiem. “Klētniekos” lielākie palīgi siltumnīcu un lauku apkopšanā ir dēli.
Jaunais saimnieks Reinis pastāstīja, ka arī viņa darba diena tagad ir agri rīti un vēli vakari: “Es esmu laistītājs, laistu tomātus. Tad es arī esmu kaplētājs. Ome ieteica nestrādāt dienā, jo tad ir pilnībā tā, ka vari noģībt. Es sāku no pulksten 9, tad līdz 12. Tad no 12 līdz kādiem trijiem, četriem [pēcpusdienā] ņemu pauzi, vēl ielaižu govis, jo arī viņas netur [karstumu]. Un tad ap pievakares pusi es sāku strādāt.”
Kā šīs vasaras laikapstākļi ietekmējuši dārzeņu lauku? “Man jau tas galvenais ir dārzeņi, kartupeļi. Iesim paskatīsimies, kā tur izskatās. Kartupelīšiem arī ir par sausu, bumbuļi neveidojas nekas apakšā. Šoreiz izskatās, ja tā turpināsies, sēkla būs, bet nekas vairāk,” atzina Rudzītis.
Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, sīpolus, kāpostus, kartupeļus. Esot pie lauka, jau var redzēt, ka no kartupeļu lakstiem vietām palikuši vairs tikai stumbeņi, jo bioloģiskajā saimniecībā cīnīties ar Kolorado vaboļu armijas uzbrukumu ir visai problemātiski.
“Te jau skaisti redz bioloģisko kartupeļu vagu. Re kur, visi dzīvo te, tie „skaistumi” virsū. Ja laksta nav, kas tas kartupelis būs? Tur neko nevar darīt, man arī nav miglošanas tiesību, bioloģiskā zemnieku saimniecība,” norādīja zemnieks.
Augiem savu skādi nodara arī karstums. Dienā, kad Latvijas Radio viesojās Kaijciemā, kā pastāstīja Kaspars Rudzītis, lietus nav bijis pat ļoti ilgu laiku. “Te ir 1,3 hektāri, to apliet tā īsti nevar. Sīpoli ir zemē, jūs redzat, tiem nav spēka; izravēti tie bija, viss būtu kārtībā, bet nav jau tā spēka. Kartupeļiem ir tas pats, kāpostiņi ir uzirdināti, bet arī nav spēka. Visādi tauriņi, kaitēkļi, kas parasti bija augustā, tie jau jūnija beigās bija klāt.
Kaitēkļi ir savādāki. Tas laiks ir tāds ekstrēms, un viņi paši tādi ekstrēmāki, viņi visu grib ātrāk apēst,” ievērojis saimnieks.
Viņš aplēsis, ka laikapstākļi, kas ietekmēs ražu, būs viens no faktoriem, kas liks augt cenām dārzeņiem: “Cenas būs augšā jau diezgan laikus, jau augustā visiem dārzeņiem. Ja šādi vēl kādas pāris nedēļas, un izskatās, ka tā būs, tad nekādi poļu dārzeņi neglābs mūs. Tur arī nekas labāks nav pa to galu.”
Šobrīd Latvijā nav daudz saimniecību, kas nodarbotos ar tik plašu klāstu bioloģisko dārzeņu audzēšanu. Un, kā vērtē Kaspars Rudzītis, to var kļūt vēl mazāk, jo pats galvenais faktors, kas to ietekmē, ir pat ne laikapstākļi, bet darbaroku trūkums.
“Kļuvis mazāk to, kas to dara, un līdz ar to vietējo dārzeņu arī mazāk. Nu, ir lielās saimniecības, kas kaut ko dara lielos apjomos. Tā kā man ir bioloģiskā, man teica, lai es audzēju bioloģiskos burkānus bērnudārziem, bet es tā padomāju – ar šo mēs paši tiekam galā, bet tad man vajag no malas cilvēkus. Tās darbarokas paliek vēl mazāk,” viņš norādīja.
Runājot par šo sezonu, saimnieks atzina – zaudējumi būs, bet lauksaimniekam jau ir jārēķinās, ka laikapstākļi vai ik vasaru ir atšķirīgi. Šobrīd „Klētniekos” visgaidītākie ir veldzējoši lietus mākoņi.
