Kā karš Ukrainā un būvmateriālu sadārdzināšanās ietekmēs mājokļu tirgu Latvijā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Sākoties kovida pandēmijai pirms diviem gadiem, mājokļu tirgus uz apmēram trim mēnešiem apstājās – pircēji gaidīja, kas notiks ar algām, darbu un ekonomisko situāciju kopumā. Savukārt pērn Rīgā sērijveida mājokļu cenas palielinājās par 12%, kas ir lielākais kāpums pēdējo 10 gadu laikā. Kā karš Ukrainā un būvniecības izejmateriālu sadārdzināšanās ietekmēs mājokļu tirgu, un vai pircēji turpinās iegādāties nekustamo īpašumu vai tomēr nogaidīs? 

Kā karš Ukrainā un būvmateriālu sadārdzināšanās ietekmēs mājokļu tirgu Latvijā?
00:00 / 05:07
Lejuplādēt

Mājokļu pieejamība samazināsies, bet mājokļi būs pieejami, – tā situāciju tirgū raksturoja "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. "Swedbank" katru ceturksni vērtē mājokļu pieejamību visās Baltijas valstu galvaspilsētās un pēdējie dati par pērnā gada 4. ceturksni liecina, ka Rīgā mājokļi bija pieejamāki nekā Tallinā un Viļņā.

"Mums ir viszemākās mājokļu cenas un tas, savukārt, atspoguļo mūsu mājokļu tirgus struktūru, kur ir daudz lielāks īpatsvars padomju sērijveida dzīvokļiem. Abās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļu cenas aug būtiski straujāk nekā pie mums, un šajās abās pilsētās tad mēs redzam nedaudz atšķirīgu ainu atkarībā no procentu likmēm. Tātad procentu likmju kritums Viļņai palīdzēja nedaudz uzlabot mājokļu pieejamību, bet Tallinā, kur arī procentu likmes samazinājās, tas tomēr nepalīdzēja, jo mājokļu cenu kāpums bija pārāk spēcīgs," norādīja Buceniece.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs atzīmēja – vai samazināsies mājokļu pirkumu skaits, objektīvāk varēs spriest aprīļa beigās, bet operatīvā nedēļas informācija Zemesgrāmatā liecina, ka mājokļu pirkumu darījumu skaits jau ir samazinājies. Pēc viņa domām, nenoteiktība ekonomikā mājokļu tirgu ietekmē divējādi.

Semjonovs skaidroja: "Šis nekustamais īpašums var tikt uztverts kā nodrošinājums pret inflāciju, un to arī mēs redzējām kovida laikā, kad palielinājās aktivitāte tieši "premium" klases nekustamajiem īpašumiem, tādējādi cerot pasargāt mājsaimniecību uzkrājumus pret inflācijas ietekmi. Savukārt, no otras puses, kā tas vēsturiski vienmēr ir pierādījies, tādas augstas nenoteiktības laikā lieli pirkumi, investīcijas, tēriņi – kāds mājoklis, neapšaubāmi ir –, tiek piebremzēti. Tātad tā turpmākā ietekme ir ļoti atkarīga no drošības sajūtas, šīs nenoteiktības līmeņa."

Optimismu par kovida dēļ valstī noteikto ierobežojumu atcelšanu nomaina nenoteiktība un neziņa, tā situāciju mājokļu tirgū raksturoja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš sacīja: "Ja šobrīd runājam ar celtniekiem, tad tā būtu totāla pašnāvība, manuprāt, jebkuram celtniekam uzsākt kaut kādu jaunu projektu būvniecību, ja tu nezini, kas būs pēc mēneša, diviem, trim. 

Tā kā mēs šos ciparus nezinām, pieļauju, ka varētu izveidoties kaut kāds vakuums arī jauno projektu piedāvājumā. Jo mēs jau nevaram bezgalīgi likt klāt būvniecības izmaksu, jo tas nav tāds valstisks infrastruktūras objekts kā, piemēram, ceļš. 

Ja metāls paliek dārgāks, tad – labi, mēs pārskatām tāmes materiālu indeksāciju un liekam iekšā attiecīgi dārgāk. Bet mājoklis ir priekš gala patērētāja, un gala patērētājam ir jābūt spējai šo cenu samaksāt. Ja tu būvē par 1300 eiro kvadrātmetrā, bet būvniecība tev piepeši izmaksā 1500, 1600 eiro kvadrātmetrā, kas šajā nestabilitātes laikā ir absolūti reāli, pārdodot par 2000 eiro kvadrātmetrā, attīstītājs strādājis ar mīnus zīmi. Tā kā 

šobrīd vēl noteikti būs izaicinājums tiem iesāktajiem projektiem, kuriem šobrīd ir jāskrien līdzi būvizmaksām un jācer, ka tu varēsi šo projektu pabeigt, kā saka, lai neiestātos maksātnespēja."

"SEB" bankas Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns uzskata, ka nemainīgi liela aktivitāte saglabāsies sērijveida dzīvokļu segmentā. Pateicoties Ukrainas kara bēgļiem, pieprasījums atgriezīsies mājokļu īres tirgū, bet jauno projektu un privātmāju celtniecībā jārēķinās vismaz ar 10% sadārdzinājumu.

Opincāns atzīmēja: "Jaunajiem projektiem izejmateriāli, tirgus un pieejamība un arī tā cena, kas ir pašizmaksa, mainās, un arī viņi skatās, kur meklēt alternatīvos piegādātājus, lai aizvietotu materiālus. Piemēram, iepriekš lika koka logus, tagad var likt plastmasas logus. Līdz ar to pārorientējas, un ir novērota tendence, ka māju būvniecībā tiem, kas bija aktīvi projektējuši un tāmējuši, tad pašreiz ir nenoteiktība par to izejmateriālu, piegādes ķēdēm, pieejamību un to gala cenu. Termiņi arī ir pagarinājušies, un tas pagaidām to neskaidrību arī rada. Savukārt tās mājas, kas ir pabeigtas, tas pieprasījums ir joprojām ļoti augsts un pieejamība zema un cena ir noteicošā un pārdevēji šo cenu nosaka ļoti augstu, līdz ar to klientiem jārēķinās ar lielāku līdzdalību."

Latvijā mājokļu pirkumu skaits bijis par 10% līdz 20% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, pie mums nav novērojami spekulatīvi darījumi, līdz ar to arī mājokļu tirgus pārkaršanas pazīmes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti