SIA "Dobeles autobusu parkā" strādā 90 darbinieku. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Rutkis pastāstīja, ka speciālās maskas darbiniekiem tiek nodrošinātas jau labu laiku, un pēc viņa novērojumiem auduma maskas cilvēki būtībā nevalkāja jau līdz šim.
"Jā, tas mums ir ieviesies pats no sevis. Maskas tiek dotas un darbinieki tās izmanto. Nav jāmazgā. Tajās ir pietiekami komfortabli dienu pavadīt. Tas nekādas raizes šajā brīdī nesagādā. Izmaksas, protams, samazina mūsu peļņu, bet, salīdzinot ar augstajām energoresursu cenām, masku izmaksas ir tīrā Dieva dāvana," viņš sacīja.
Rīgas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme" strādā vairāk nekā 3600 darbinieku, un lielākajai daļai no viņiem jau līdz šim medicīniskās maskas un respiratori bija pieejami par brīvu, skaidroja uzņēmuma pārstāve Inese Rozīte.
Rozīte norādīja: "Biroja darbinieki, protams, vairāk lietoja auduma maskas, bet kontrolieriem jau no sākuma tika dalītas un bija pieejamas medicīniskās sejas maskas. Līdz ar šo jauno prasību lielas būtiskas izmaiņas mūsu ikdienas darbā neieviesīs. Tikai to, ka mēs jau savlaicīgi esam darbiniekus brīdinājuši nolikt malā auduma maskas."
Rozīte uzsvēra, ka arī sabiedriskā transporta pasažieriem no šodienas jāvalkā medicīniskās maskas vai respiratori, un kontrolieri tam pievērsīs pastiprinātu uzmanību.
"Es domāju, ka sākotnēji būs kādas negācijas pret kontrolieriem. Līdz šim kontrolieri sabiedriskajā transportā vienas nedēļas laikā aptuveni no transporta izsēdina ap 200 pasažieru, kuriem vispār nav masku," viņa sacīja.
Arī aptuveni 7000 "Maxima Latvija" darbiniekiem medicīniskās maskas un respiratori bija pieejami arī līdz šim. Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule atzina, ka ar nelielām bažām gaida šodienu, jo veikala darbiniekiem jāgādā, lai pareizās maskas būtu ne tikai pašiem, bet arī pircējiem.
"Pašreiz aktīvi informējam kolēģus par šo jauno kārtību. Par to, ka viņi vairs nevarēs apkalpot klientus, kam nav medicīnas maskas vai respiratora. Tāpat arī apsardzes darbiniekiem būs papildus jāpilda šī kontrole. Tas ir papildu slogs, un, jāsaka godīgi, tad ar nelielām bažām gaidām cilvēku reakciju," viņa norādīja.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzvēra, ka medicīnisko masku un respiratoru iegādei nevajadzētu gulties uz uzņēmēju pleciem, bet tā būtu jāsedz valstij, kā to, piemēram, dara ASV.
"Mēs varbūt neesam tik bagāti, bet es uzskatu, ka tiem, kas ir valsts dienestā, strādā valsts iestādēs, to vajadzētu nodrošināt valstij, jo valsts ir darba devējs. Attiecībā uz privāto sektoru, ņemot vērā, ka šobrīd situācija ir tāda, ka var saslimt gan vakcinēti, gan nevakcinēti, gan tie, kas ir pārslimojuši kovidu, tad tādā gadījumā būtu jāskatās, lai pēc iespējas vairāk darba devēji to varētu nodrošināt. Protams, iespējams, ka kādā vietā tas tā nenotiks. Tad darbiniekam jādomā, kā to var pats nodrošināt."
Tomēr, pēc Baldzēna teiktā, darba devēja interesēs ir nodrošināt bezmaksas maskas darbiniekiem, jo gadījumā, ja ir saslimšanas vilnis darba vietā, tad tas ir ekonomiski neizdevīgi.
Daļa iedzīvotāju nevar atļauties maskas mainīt tik bieži kā to iesaka
Bauskā vairāki uzrunātie norādīja, ka arī līdz šim valkājuši medicīniskās maskas, vien izmantojot tās kā daudzreiz lietojamās.
Trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji pašvaldību sociālajos dienestos var saņemt 50 valsts apmaksātās medicīniskās maskas. Baušķeniece Lidija ir starp tiem kam tagad pienākas valsts apmaksātās sejas maskas. Kundze sacīja, ka lietošot tās atbilstoši.
Tikmēr tiem, kuri neatbilst trūcīgā vai maznodrošinātā statusam arī turpmāk būs pašiem jāiegādājas medicīniskās maskas vai respiratori. Kā liecina iedzīvotāju teiktais, jaunās prasības biežāk gan tikšot izpildītas tikai formāli.
Jelgavas novada iedzīvotājs Ainārs sacīja: “Kādu nedēļu vismaz staigāju [ar vienu masku]. Negribas jau tērēt naudu pa velti visādos niekos.”
Savukārt Rundāles pagasta iedzīvotāja Janīna norādīja: “Nevar jau tik bieži mainīt. Nu kā sanāks tā sanāks.”
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidroja, ka ilgstoša vienreiz lietojamo masku vai respiratoru valkāšana nenodrošinot aizsardzību ne sev, ne citiem.
“Par respiratoriem es teiktu, ja viņš ir lietots vienu, divas vai trīs dienas, tad viņš noteikti vienalga ir labāks par auduma masku, bet, ja trīs nedēļas tad laikam ne no viena ne otra nav nekāda jēga. Ja mēs šim respiratoram katru dienu elpojam siltu, mitru gaisu, tad tajās vienā, divās vai trīs dienās tur sāk augt viss kas vien var izaugt, un, protams, ka tā mēs paši sevi lieki apdraudam,” atzīmēja Vanadziņš.
Starp uzlikšanas reizēm respiratoru nedrīkstot glabāt polietilēna maisiņā, kas esot vislabākā barotne mikroorganismiem. Savukārt medicīnisko masku atkārtota lietošana neesot pieļaujama.
“Ja man jāatbild pēc zinātnes principiem, tās [medicīniskās maskas] tomēr ir vienreizlietojamas. Varbūt, ka vienu reizi var noņemt, bet viņas jau nevar noņemt nepieskaroties iekšpusei. Otrs, ka tas filtrs viņai ir daudz, daudz plānāks un daudz ātrāk zaudē savu filtrēšanas spēju,” skaidroja Vanadziņš.
Pareizi lietojot medicīniskās maskas vai respiratorus, vienam cilvēkam mēnesī tas var izmaksāt vairākus desmitus eiro.
Tirdzniecības centru apmeklētāji apzinīgi masku valkāšanā
Tirdzniecības centrā “Riga Plaza” cilvēku plūsmu pie katras ieejas kontrolē apsargi. Tirdzniecības centra vadītāja Irina Toropova pauda, ka apmeklētāji līdz šim ir bijuši apzinīgi.
“Ja klients nāk uz tirdzniecības centru un mēs acīmredzami redzam, ka viņš lieto auduma masku, mēs jau esam sagatavojušies un mums jau ir medicīniskās maskas, kuras mēs, attiecīgi, piedāvājam klientiem arī nomainīt un bez maksas paņemt,” sacīja Toropova.
Līdz šim situācija ir mierīga un tikai vienā gadījumā cilvēks uz tirdzniecības centru ieradies auduma maskā, taču pēc aicinājuma, to nomainījis pret medicīnisko.
Gatavojoties tam, ka daļa apmeklētāju otrdien uz veikalu dosies auduma maskās, bezmaksas medicīniskās maskas pie ieejas veikalā varēs saņemt arī tirdzniecības centru “Alfa” un “Akropole” apmeklētāji.
Otrdienas novērojami gan liecina, ka pircēji par jaunajiem noteikumiem ir informēti un lielai daļai medicīniskās maskas jau ir līdzi.
Arī apsardzes darbinieku gatavību kontrolēt noteikumu ievērošanu kopumā kā labu vērtēja Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
“Darbinieki ir apmācīti, ir instruēti atpazīt to, kādas ir šīs maskas, jo tas, ko mēs, protams, sagaidām, ņemot vērā iepriekšējās reizes, kad parādījās jauni ierobežojumi, ka būs, protams, provokācijas, būs gadījumi, kad mēģinās speciāli eskalēt šo te situāciju. Un to es arī ļoti aicinātu no visas sabiedrības puses – lai cik, varbūt, būtu nepatīkami, neērti – apsargs nav tas, kas ir šo izdomājis,” pauda Vērzemnieks.
To, vai cilvēki ierobežojumus ievēro, kontrolēs arī pašvaldības policija. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāstīja, ka policijas ikdienas darbs ievērojami gan nemainīsies, jo tā jau šobrīd ikdienā veic pārbaudes gan veikalos un izklaides vietās, gan daudzviet citur.
“Pirmajās dienās mēs arī pārliecināsimies par to, ka cilvēki par jauno normu vispār ir informēti. Nu un, attiecīgi – ja nebūs informēti, tad informēsim un par potenciālu sodīšanu lemsim, kad jau būs pagājušas vismaz pāris dienas kopš normas spēkā esamības,” sacīja Sadovskis.
Vienlaikus Sadovskis arī prognozēja, ka, visticamāk, lielākoties noteikumi visur tiks ievēroti, jo pēdējā laikā auduma maskas cilvēki lieto retāk nekā medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus.
KONTEKSTS:
No 25. janvāra publiskās vietās drīkstēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta. Izņēmums būs skolēni, kuri skolā varēs turpināt vilkt valsts nodrošinātās auduma maskas. Veselības ministrijā pamatoja, ka visu sabiedrības locekļu lietotās auduma maskas nav iespējams pārbaudīt, tādēļ viņiem drošāk ir vilkt medicīniskās maskas vai respiratorus. Savukārt izglītības procesam iepirktās maskas ir pieļaujamas izglītības procesā, jo tiek lietotas augstas kvalitātes auduma maskas, kas ir speciāli iepirktas.
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
