LED spuldzes Jēkabpilī
“Sajūta, ka mēs zinājām, kur kritīsim, un nolikām spilvenu,” tā par Jēkabpils ielu apgaismojuma modernizāciju, nomainot vecos gaismekļus pret LED spuldzēm, pauda Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Brīdī, kad pašvaldība izlēma nomainīt ielu apgaismojumu, elektrības cenas vēl nekāpa tik strauji, kā tas notiek pēdējos mēnešos. Pagaidām esot grūti aprēķināt, cik daudz izdevies ietaupīt, jo moderno apgaismojumu pilsētā ieviesa vien novembrī. Nākotnes aplēses liecina, ka Jēkabpilī elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68%.
“Plānots, ka desmit gados naudas izteiksmē ietaupījums būs aptuveni 800 tūkstoši eiro, bet tas ir pēc cenām, kas elektrībai bija pavasarī. Šobrīd šī summa ir krietni, krietni lielāka, jo mēs taupām kilovatus, un šobrīd tie maksā daudz vairāk nekā iepriekš,” sacīja Ragainis.
Projekts Jēkabpilī tiks ieviests, izmantojot ESCO (“energy service company” jeb tulkojumā “energoapgādes pakalpojumu uzņēmums”) modeli. Tas nozīmē, ka ielu gaismekļus nomaina uzņēmums, kas uzvarējis iepirkumā, bet pašvaldība maksā noteiktu procentu par ietaupīto enerģiju.
“Mēs varbūt varējām paši pirkt lampas un mainīt, un tad tas ietaupījums uzreiz būtu krietni lielāks. Bet tad mums arī bija jāiegulda. Un jāsaka, ka pašvaldība nav liels speciālists LED lampu tehnoloģijās un jaunākajos attīstības scenārijos, lai noteiktu, kuras ir labākās. Uzņēmējam ir skaidri pateikts šis procents no ietaupītās naudas, līdz ar to tam ir izdevīgi nodrošināt pakalpojumu pietiekami kvalitatīvu un energoefektīvu. Viņam ir jāliek pats, pats labākais, lai sasniegtu labāko rezultātu,” skaidroja domes priekšsēdētājs.
Ragainis nenoliedza, ka sākotnēji māca bažas, vai šis modelis strādās un vai ietaupīt izdosies. Turklāt Jēkabpilī tāpat kā citās pašvaldībās prioritāšu saraksts ir garš.
“Redzot, ka mums veiksmīgi šis izdevās, es pieļauju, ka to sāks darīt arī citas pašvaldības. Un šobrīd, redzot elektrības cenas, to darīs daudz ātrāk. Neskatoties uz to, ka varbūt pat nebija paredzēts attīstības scenārijā,” piebilda Ragainis.
Rīgā ielu apgaismojums – 7 miljoni eiro
Rīgā ielu apgaismojums veido 11% no kopējā pašvaldības enerģijas patēriņa. Pilsētā ir 50 tūkstoši gaismekļu, un tikai četriem tūkstošiem no tiem ir uzlikta viedā uzskaites sistēma, proti, ka tos var kontrolēt attālināti un nodrošināt arī dimmēšanu naktīs.
“Skatoties tikai uz ielu apgaismojumu, izmaksas 2020. gadā bija 7 miljoni eiro. Aptuveni puse bija elektroenerģijas izmaksa, otra puse uzturēšana. Mēs kā Rīgas Enerģētikas aģentūra esam izstrādājuši ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu, kur viena no lielākām aktualitātēm pašvaldību sektorā ir 2030. gadā sasniegt klimata neitralitāti, tai skaitā pašvaldības ielu apgaismojumā. Tas to arī nozīmē, ka, pirmkārt, ir jāsamazina patēriņš, izmantojot gan LED tehnoloģijas, gan viedos risinājumus. Otrkārt, ir jādomā, kā elektrību iegūt no atjaunīgiem resursiem, neradot videi kaitējumu,” sacīja Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūras” direktors Jānis Ikaunieks.
Finansējumu gaismekļu nomaiņai iecerēts piesaistīt gan no ārējiem fondiem, gan rast naudu pašvaldības budžetā, kā arī izmantot inovatīvus risinājumus, proti, rūpi par gaismekļu nomaiņu tur piesaistīts uzņēmums un pašvaldība maksā par elektrības ietaupījumu.
Viedi risinājumi
Tikmēr "Altum" Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs skaidroja, ka pašvaldības elektrības taupīšanu ielu apgaismojumā var līdzsvarot ar nepieciešamību apgaismot ielas diennakts tumšajā laikā, lai nerastos draudi drošībai. Piemēram, naktīs, kad ielās mazāk gājēju un automašīnu, apgaismojums ir samazināts, bet, parādoties kustībai, tas kļūst spožāks.
Kudurs šādu risinājumu pamanījis vairākās pilsētās Latvijā.
KONTEKSTS:
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Vidējo cenu būtiski ietekmēja novembra pēdējās dienas, kad 29. novembrī tika sasniegts jauns diennakts vidējās cenas rekords – 263,96 EUR/MWh. Šajā datumā diennakts vidējā elektroenerģijas cena Baltijā bija vienāda gan ar Somijas, gan Zviedrijas (SE4 un SE3) cenu zonām, kas liecina, ka šī augstā cena veidojās reģionāli, bet vietējo elektroenerģijas ražotāju ietekme uz elektroenerģijas cenu bija minimāla, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visā Eiropā.
