ĪSUMĀ:
- Baltijas valstis Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko krīzi pārvar līdzīgi.
- Bijuši arī atšķirīgi pasākumi, piemēram, Igaunija devusi īpašus kredītus, bet Lietuva - naudu vienreizēju izmaksu veidā.
- Igaunijā laicīgāk pieņēma atbalstu tūrismam.
- Ne Lietuvā, ne Igaunijā valsts atbalstu nesaistīja ar nodokļu nomaksu.
- Ekonomists Gašpuitis norāda, ka analizēt efektu varēs pēc gada.
- Gan Baltijas valstīs, gan Eiropā daudz naudas tērēts darbavietu subsīdijām.
- "Lux Express" ļoti pateicīgs Baltijas valstīm par normālu atbalstu bez panikas.
- "Securita Latvija" pārstāvis uzskata, ka atbalstu vajadzēja visiem lielajiem uzņēmumiem, nerēķinot zaudējumus.
Līdz šim visdāsnāko atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem Covid-19 krīzē atvēlējusi Lietuvas valdība. Tās ekonomikas un finanšu rīcības plāns koncentrēts uz iedzīvotāju veselības nodrošināšanu, palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodarbinātības un ekonomikas stimulēšanu kopumā. Šim nolūkam Lietuvas valdība grasās atvēlēt 10% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) - aptuveni 5 miljardus eiro. Finansējuma avoti ir sadalīti budžeta līdzekļi, aizņemti līdzekļi, Eiropas Savienības struktūrfondi un valsts garantijas. Līdzīgu pieeju finansējuma gūšanai izvēlējušās arī Latvija un Igaunija.
Atbalsta pasākumu apjoma ziņā otrajā vietā ar vairāk nekā 4 miljardiem eiro ierindojas Latvija. Pirmā “palīdzības pote” uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija jau krīzes sākumā martā, kad valsts sāka maksāt dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem pabalstus un piedāvāja uzņēmumiem nodokļu brīvdienas. Savukārt Igaunijā pasākumi, kas pieņemti valsts papildu budžetā 2020. gadam un paredzēti Covid-19 krīzes mazināšanai, kā arī ekonomikas stimulēšanai, ir teju 2,4 miljardi eiro.
Ekonomisti norāda uz līdzībām un atšķirībām Baltijas valstīs
“Kopumā, ja mēs skatāmies, tad visas trīs Baltijas valstis un arī Eiropa kopumā, iet trīs galvenos virzienos,” norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš uzsvēra, ka fundamentālas atšķirības atbalstu pasākumu piešķiršanā Baltijas valstu vidū nav. Ekonomists uzskaitīja galvenos atbalsta virzienus:
“Pirmkārt, izsniedz tiešu atbalstu, proti, izsniedzot finanšu resursus no budžeta, lai atbalstītu konkrētas jomas. Tad ir virziens, kad tiek atlikti dažāda veida maksājumi, pagarinot dažādu maksājumu [termiņus], tostarp nodokļu maksājumus. Trešais – izsniedz dažāda veida kredīta garantijas, kredītus dažādām jomām. Tostarp atbalstot eksportu, kas visām trijām Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīgi.”
Gašpuitis sacīja, ka šobrīd izcelt vienas valsts priekšrocības vai ieguvumus ir pāragri, jo ietekmi varēs vērtēt nedaudz vēlāk, aptuveni pēc gada. Tad varēs spriest, kurš no atbalsta pasākumiem ir vai nav sniedzis vēlamo efektu, jo valstu vidū atbalsta sniegšanā dažās atšķirības tomēr ir. Piemēram, Igaunija piešķīra speciālu kredīta līniju tiem uzņēmumiem kapitāla palielināšanai, kuriem ir sarežģījumi iegūt kredītus bankās. Tāpat valsts kompensēja darbiniekiem pirmās trīs slimības dienas.
“Tāpat tika izdalīts speciāls atbalsts lauksaimniecības ražotājiem 200 miljonu eiro apmērā, kas Latvijas gadījumā nav tik specifiski izdalīts,” norādīja ekonomists.
Savukārt, lai atbalstītu mājsaimniecības, Igaunija samazināja akcīzes nodokli degvielai un elektrībai.
“Tāpat visas trīs Baltijas valstis skatās virzienā, lai piešķirtu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas mēģina izmantot esošo situāciju, lai darbību paplašinātu, pārprofilētos.
Kas Igauniju īpaši izceļ atšķirībā no Latvijas, tad ļoti savlaicīgi tika pieņemti atbalsta pasākumi tūrisma industrijai.
Ja mēs šajā ziņā esam tikai sākuma stadijā, tad Igaunijā tas tika pieņemts ļoti savlaicīgi.”
Savukārt Lietuva izceļas ar to, ka īpašu atbalstu sniedz mazajiem un mikro uzņēmumiem, kas nodarbina līdz deviņiem cilvēkiem. Un šo uzņēmumu subsīdijās tika iedalīti 100 miljoni eiro.
Un vēl atšķirībā no Latvijas abās kaimiņvalstīs atbalsta pasākumus nesaistīja ar nodokļu nomaksu.
“Protams, te mēs varam diskutēt par šiem racionāliem vai mazāk racionāliem argumentiem, bet tā ir atšķirība. Vai tas devis, vai dos šo vēlamo efektu par ticību valsts atbalstam nākotnē un veicinās disciplīnu nodokļu nomaksā, to mēs vēl redzēsim,” sacīja Gašpuitis.
“Tiešām šis ir bijis tāds ārkārtīgi interesants laiks ekonomiskajā politikā, kad dažādas valstis ir improvizējušas, nākušas katra ar savām idejām.”
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka visām valstīm mērķis ir viens – mazināt ekonomiskās aktivitātes kritumu un palīdzēt cilvēkiem, kuru darbību tiešu ietekmē pandēmijas radītie ierobežojumi.
“Tas, kas ir raksturīgi gan Baltijai, gan visai Eiropai, ir darbavietu subsīdijas, atbalsts darbavietu saglabāšanai. Latvijā tie pasākumi izmaksātās naudas ziņā Baltijas valstu vidū ir bijuši vismazākie. Lietuvā kopējā algu kompensāciju summa ir jau tuvu 300 miljoniem eiro. Latvijā mēs runājam par desmitiem miljoniem. Varbūt tas savā ziņā ir atspulgs mazākiem ierobežojumiem, vai šie atbalsta pasākumi bija mazāk nepieciešami,” norādīja Strautiņš.
Latvija Baltijas valstu vidū ir izcēlusies ar tieša atbalsta sniegšanu uzņēmumiem. Proti, ar 250 miljonu eiro piešķiršanu nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”.
“Kā frančiem bija tas teiciens: dižciltība uzliek pienākumus. Mums ir tāds lielisks liels uzņēmums, kas ne savas vainas dēļ ir apstājies. Nu, ko lai dara, jāglābj.
Igaunijā ir cits lielisks uzņēmums “Tallink”, kas ir viņu ekonomikas lepnums. Tas arī dabūja kārtīgus miljonus – 100 miljonu eiro atbalstu,” stāstīja Strautiņš
Lietuva ar tik vērienīgu atbalstu nevienu no ekonomikas flagmaņiem nav glābusi, bet tur uzņēmumiem atlikti nodokļu maksājumi 400 miljonu eiro vērtībā.
“Vēl Lietuva ir izcēlusies ar to, ko varētu saukt par helikoptera naudu - naudu visiem vai gandrīz visiem. Bez nosacījumiem.
Lietuvā katram bērnam ir vienreizējs maksājums 120 eiro, un visiem pensionāriem 200 eiro ieskaita naudu kontā, neuzdodot liekus jautājumus,” stāstīja Strautiņš. Viņš šādu žestu skaidro ar gaidāmajām vēlēšanām un vēlmi esošajai politiskajai varai plūkt tajās uzvaras laurus.
Uzņēmēju vērtējums
Savs vērtējums par Baltijas valstu atbalsta pasākumiem ir tiem uzņēmumiem, kas strādā visos šajos tirgos. Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautisko pārvadājumu uzņēmums “Lux Express”, kas strādā septiņās valstīs, tostarp visās trīs Baltijas valstīs. Uzņēmums nodarbina vairākus simtus darbinieku.
Uzņēmuma starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels atzina, ka Covid-19 krīze pilnībā apstādināja darbību un maijā uzņēmums izpildīja vien 20% no budžeta. Viņš teica, ka grūtākais ir atgūt uzticību no pasažieriem, ka ceļot var droši.
“Kas notika pēdējos dažos mēnešos? Mēs praktiski līdz maija sākumam neveicām nevienu starptautisku reisu ne starp Baltijas valstīm, ne starp citām Eiropas zemēm un Krieviju. Tas nozīmē, ka šī krīze mūs ietekmēja ļoti tieši. Kopš marta mūsu darbinieki ir bez darba.
Reakcija no Baltijas valstu valdībām bija ātra un viegli saprotama.
Vispirms Latvijas, Lietuvas, Igaunijas valdības apjauta, kāda palīdzība ir nepieciešama darbiniekiem un ātri to nodrošināja. Mēs aprīlī, maijā un jūnijā izmantojām dīkstāves pabalstus, lai samaksātu darbiniekiem algas. Liels paldies Baltijas valstu valdībām, jo atbalsts bija ātrs un bez panikas. Tagad ir jautājums, kā strādāt tālāk, jo tirgus neatjaunojas tik ātri. Ir cerība, ka tikai nākamajā vasarā starptautisko pārvadājumu jomā pieprasījums tirgū atgriezīsies 2019. gada līmenī, bet mums vēl ir jāizdzīvo, lai to pieredzētu,” stāstīja Remmels.
Viņš norādīja, ka Igaunijā darbiniekiem valdība dod maksimumu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Citās Baltijas valstīs dīkstāves pabalstu aprēķināšanas kārtība bija cita, bet, viņaprāt, atšķirība bija neliela.
“Mums bija svarīgi, lai šoferi saņemtu līdzvērtīgu algu kā iepriekš. Protams, mēs apzināmies, ka tas, kā uzņēmums strādās pēc krīzes, būs atšķirīgi, jo mums vairs nebūs nepieciešams tik daudz šoferu un administrācijas darbinieku. Dīkstāves laikā nevienā no valstīm uzņēmuma darbību nepārtraucām, bet pieprasījuma sarukuma dēļ izmaiņas nākotnē varētu būt, un darbinieku skaits, iespējams, saruks.
Vēl citi labumi, kurus Baltijas valstis piedāvāja, ir nodokļu samaksas atlikšana.
Tāpat mēs runājam ar saviem partneriem par dažādiem atvieglojumiem, piemēram, par nomas maksas vai līzinga maksājuma atlikšanu. Katrs šāda veida atbalsts mums palīdzēja izdzīvot pirmos krīzes mēnešus,” stāstīja Remmels.
Igaunijas Finanšu ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fonds, kuram ir atsevišķs budžets un rezerves no valsts budžeta, nodrošina uzņēmumiem algas darbiniekiem. Algu darba devēji varēja izmantot divus mēnešus laikposmā no marta līdz maijam. Mēneša atlīdzību līdz 1000 eiro bruto mēnesī izmaksā darbiniekam, kura darba slodze vai alga ir samazināta. Parasti 70% no darbinieka bruto algas maksā fonds, pieskaitot vismaz 150 eiro bruto algu, ko darba devējs maksā darbiniekam.
Savukārt starptautiskā apsardzes uzņēmuma “Securita Latvija” valdes loceklis Andris Bricis, vērtējot iespējas saņemt atbalstu, teica, ka par spīti faktam, ka uzņēmums ir liels nodokļu maksātājs, atvieglojumus nesaņēma. Uzņēmums darbojas 58 valstīs, tostarp Baltijā. Latvijā nodarbina 300 darbiniekus, bet Igaunijā tuvu pie 1000.
Sākoties krīzei, uzņēmuma apgrozījums Latvijā saruka nedaudz zem 20%, bet tas ir par maz, lai varētu kvalificēties nodokļu maksājumu atlikšanai. Līdzīgi noteikumi ir arī Igaunijā.
“Ja skatāmies citās valstīs, piemēram, bagātās valstis – Norvēģija, Holande, Beļģija, tad tur valdība atmaksāja “Securita” darbiniekiem algas pilnā apmērā, kad tika pārtraukti līgumi ar darbiniekiem,” stāstīja Bricis.
Viņaprāt, šāds atbalsts būtu noderējis arī Baltijas uzņēmumiem, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku un ir vērā ņemami nodokļu maksātāji. Tomēr kopumā Baltijas valstu pieeju atbalsta sniegšanā Andris Bricis asi nekritizē un arī neizceļ nevienu valsti. Noteikumi visās Baltijas valstīs esot līdzīgi.
