Kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi lobēšanu Briselē?

Kaut arī koronavīruss ir licis daudziem Eiropas Savienības (ES) politiķiem un amatpersonām strādāt no mājām, dažādu interešu grupu mēģinājumi panākt savu nebūt nav pārtrūkuši. Var nojaust, ka sevišķi aktīvi esošo situāciju mēģina izmantot lielās korporācijas. Turpretī citiem lobistiem Briselē ir kļuvis grūtāk sasniegt sev vēlamo.

Kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi lobēšanu Briselē?Artjoms Konohovs
    Brisele ir pazīstama kā lobēšanas centrs. Tas nav arī nekāds brīnums: vietā, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kas ietekmē vairāk nekā 500 miljonus eiropiešu, ir daudz cilvēku, kuri vēlas tos iegrozīt sev vēlamajā virzienā.

     

    Parasti dažādu organizāciju un industriju pārstāvji regulāri tiekas ar deputātiem, komisāriem, diplomātiem, kā arī ar viņu palīgiem un padomniekiem. Lai tikai izstāstītu savu nostāju, tiek rīkotas pusdienas, vakariņas un kokteiļu pasākumi.

    Tomēr koronavīrusa laikā daudz kas no tā vairs nav iespējams. Bet tas nenozīmē, ka lobēšana būtu apstājusies pavisam. Pat otrādi: kā norādīja Korporatīvās Eiropas observatorijas kampaņu rīkotāja Margarida Silva, dažu industriju pārstāvji mēģina no šīs situācijas izspiest maksimālo labumu.

    "Mēs redzam, ka daudzas korporācijas izmanto šīs krīzes radītos šķēršļus, lai mēģinātu iegūt no Eiropas Savienības iestādēm to, ko viņi jau sen ir gribējuši. Runa ir, piemēram, par dažādu prasību mīkstināšanu vai atlikšanu," atzina Silva.

    Viens no redzamākajiem piemēriem ir automobiļu ražotāji. Viņi ir uzrakstījuši Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai vēstuli ar aicinājumu atlikt jaunu CO2 izmešu prasību stāšanos spēkā.

    Tomēr Eiropas Parlamenta Transporta komitejas vadītāja Karima Deli sacīja, ka nekas tāds nebūtu pieņemams, jo CO2 izmešu prasības nav nekāds jaunums. Tās tika apstiprinātas jau pirms 10 gadiem.

    "Es uzrakstīju fon der Leienas kundzei, lai pateiktu, ka man nav pieņemami nekādi priekšlikumi, kas varētu mīkstināt CO2 izmešu standartus automobiļu industrijai. Ja viņi vēlas uzsākt šo cīņu, tad es jums varu apsolīt, ka Eiropas Parlaments to nepieļaus. Viņi neuzvarēs," teica Deli.

    Savukārt laikraksts "Financial Times" piebilst, ka autoražotāji gribētu redzēt arī automobiļu nomaiņas shēmas. Šādi autovadītājiem visā ES tiktu piedāvāta nauda, lai viņi atteiktos no savas vecās automašīnas un nopirktu jaunu.

    Autoražotāji nebūt nav vienīgie, kas mēģina izmantot esošo situāciju sev par labu. Ir dzirdēts arī, piemēram, par aviokompāniju un plastmasas ražotāju spiedienu.

    Tomēr uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas "Business Europe" juridiskais direktors Pedro Oliveira apgalvoja, ka termiņu pārlikšana dažādām prasībām šobrīd būtu tikai loģiska.

    "Es nevaru piekrist tam, ka industrija tikai mēģina apturēt un bloķēt dažādas iniciatīvas. Runa ir par mērķiem, ko mēs esam plānojuši sasniegt tuvāko gadu laikā. Mums joprojām ir svarīgi darīt visu, lai radītu labklājību, lai pasargātu iedzīvotājus un planētu. Mēs par to esam vienojušies šī parlamenta sasaukuma sākumā, un te nekas nemainās. Bet, protams, ka Eiropas Komisijas darba programmu tagad nāksies mainīt, vismaz pārliekot termiņus," teica Oliveira.

    Tomēr Transporta komitejas vadītāja Deli, kura pārstāv Zaļo grupu, ir kategoriska pret jebkādu Eiropas "zaļā kursa" prasību mīkstināšanu koronavīrusa dēļ.

    "Es gribu brīdināt Eiropas Komisiju: ja viņi nespēs aizstāvēt "zaļo kursu" un parādīt, ka tas ir tikpat nepieciešams kā pirms krīzes, jo klimata pārmaiņas jau nekur nav pazudušas, tad ticiet man, viņiem nākotnē būs lielas grūtības saglabāt savu uzticamību," atzina Deli.

    Tomēr citiem lobistiem ir kļuvis grūtāk tikt sadzirdētiem varas gaiteņos, jo tikšanās un pasākumi gandrīz vairs nenotiek. To atzīst arī Silva no Korporatīvās Eiropas observatorijas.

    "Šī situācija rada papildu izaicinājumus tiem spēlētājiem, kuriem jau iepriekš ir bijušas grūtības sasniegt lēmumu pieņēmējus. Iedomājieties, ka pēkšņi Eiropas Savienības amatpersonas un pārējie lēmumu pieņēmēji ir atcēluši visus pasākumus un tikšanās, visas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm un tamlīdzīgus sarīkojumus. Līdz ar to žurnālistiem, iedzīvotājiem un nevalstiskām organizācijām ar ierobežotiem resursiem ir kļuvis grūtāk viņus sasniegt. Šķiet, ka šādā situācijā vislielākos ieguvumus var gūt bagātnieki, kuri var atļauties ieguldīt lielus resursus lobēšanā," vērtēja Silva.

    Tuvākajā laikā EK gatavojas publicēt pārskatīto darba plānu šim gadam. Tas parādīs, cik efektīvi ir bijuši dažādu ietekmes grupu mēģinājumi atlikt ar "zaļo kursu" vai citām iniciatīvām saistītos pasākumus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti