Saimniecība "Mucenieki" un tās īpašniece Ligita Rezgale ar augļkopību nodarbojas jau 25 gadus. Viņa stāsta, ka ziema bijusi labvēlīga, taču pavasaris sācies ar ļoti siltu laiku un viss saziedējis vismaz divas nedēļas ātrāk, nekā vajadzētu. Rezgale uzsver, ka salnas pavasarī ir vienmēr.
"Katra kultūra zied savā laikā, ir mazāk vai vairāk izturīga. No ķiršiem un plūmēm atteicāmies jau trešajā gadā, kad redzējām, ka šajā teritorijā tās vienmēr nosalst.
Redzējām, ka šīs komerckultūras nederēs, tās jāaudzē siltākās vietās. Esam palikuši pie diezgan lielām ogulāju platībām. Tās ir ērkšķogas, jāņogas un upenes, ko ar vīru divatā varam paši ar kombainu novākt. Kādreiz, plānojot augļkopības atttīstību, domājām, ka cilvēku būs tik, cik vajag – visi varēs vākt ar rokām, visi būs nodarbināti un varēs nopelnīt. Tagad ir pretēji. Cilvēku nav, tādēļ, kur vien varam, plānojam mehanizēt," stāsta saimniece.
12,5 hektāru lielā platībā aug ābeles. Ābelēm saimnieki izvēlējušies saimniecībā visaugstāko vietu. "Tur ziedi ir metru augstāk virs zemes, tās pie mums apsalst reti. Lai būtu vienmērīga naudas plūsma katru mēnesi, esam izveidojuši stādaudzētavu."
Rezgalei stāv uz galda īpašs termometrs, ar kuru viņa fiksē temperatūras svārstības, taču augu pasargāšanai no salnām speciāli negatavojas. Teritorija ir pārāk liela, tāpēc drīzāk tiek domāts, kur kas tiek stādīts.
"Esam centušies izvēlēties kultūrai piemērotāku vietu, kur salnu mazāk, bet visas tādas vietas nav. Mums te ir mantojuma zeme purva malā. (..)
Viszemākā vietā neko nestādam. Cenšamies izvēlēties pareizas nogāzes un pēc iespējas augstāku vietu, vēl svarīga ir kultūru dažādība.
Zemenes nosedzam ar agrotīklu, pārējiem neko nedarām, jo 35 hektāros neko nevaram izdarīt. Tā kā katru gadu tik spēcīgu salnu nav, ierīkot ļoti dārgas, stacionāras smidzināšanas iekārtas, kā ir Rietumeiropā, nevaram atļauties. Nav arī pārliecības, vai vajag. Ja klimats tā mainīsies, ka salnas būs katru gadu, tad būs jāierīko," stāsta saimniece.
Smidzināšanas metode Eiropā tiek izmantota, un tā ir efektīva, skaidro Rezgale. "Ja pirms salnas ieslēdz smalku migliņu un visu nakti smidzina, tad ziedus iesaldē ledū un tos pasargā."
Kad uznāca salnas, ābelēm vērās vaļā tikai pirmie ziedi, savukārt ogulāji bija pilnos ziedos. Tās sekas arī redzamas kā uz delnas. Rezgale no rīta savākusi pārpalikumus no ogulājiem, kur labi redzams iznākums.
"Šajā laikā ērkšķogai jau jābūt 5-6 milimetru resnumā. Visas, kas ir maziņas un paliek brūnas, tās visas birst nost. Tie visi ir salnu postījumi. Jāņogu ķekarā uzziedējuši 18 ziediņi, tagad ir oga vienā ķekara galā, vēl viena oga otra ķekara galā. Pa vidu redzami salnu postījumi," rāda saimniece.
Saimniecībā "Mucenieki" salnu laikā tika fiksēti -4 grādi pēc Celsija, turklāt vairākas naktis pēc kārtas. Salnu postījumi var atšķirties pat viena pagasta ietvaros.
Situācija Kurzemē un arī visā Latvijā ir ļoti atšķirīga, jo daudzviet cietuši arī ābeļu ziedi, tāpēc arī radītie zaudējumi būs dažādos apmēros.
